Janvāra beigās tiks sākti būvdarbi vērienīgā projektā Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā. 

Lai nodrošinātu drošu un ērtu satiksmi Centrālās stacijas apkārtnē,  līdz gada beigām tiks pārbūvēti trīs krustojumi un izbūvēta mūsdienīga gājēju, velobraucēju un sabiedriskā transporta infrastruktūra.

Projekta “Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšana Rīgas valstspilsētas centra infrastruktūrā” mērķis ir nodrošināt drošu un ērtu pārvietošanos gājējiem, velobraucējiem un sabiedriskajam transportam Centrālajai stacijas piegulošajā teritorijā, veicinot stacijas multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kā Baltijas mēroga mobilitātes objekta attīstību. 

“Plašā teritorijā ap Centrālo staciju - līdz autoostai un Daugavas krastmalai, iekļaujot publisko telpu ap Centrāltirgu līdz pat Puškina ielai – šogad tiks veikta pārbūve, kas šo pilsētas daļu pārvērtīs teju pilnībā. Būvdarbi sāksies jau tuvākajās nedēļās, līdz gada beigām tos ir plānots pabeigt. Kā visi būvdarbi, arī šie radīs īslaicīgas neērtības, bet ceru, ka būvnieks remontdarbu laikā prasmīgi organizēs visa veida satiksmi, maksimāli novēršot apgrūtinājumus rīdziniekiem un pilsētas viesiem. Šī ir ļoti nozīmīga investīcija Rīgā, raugoties – gan no pilsētas tēla viedokļa, gan finansiāli, jo tiek ieguldīti gandrīz 30 miljoni eiro, no kuriem absolūti lielākā daļa ir Eiropas fondu nauda,” uzsver Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis.

Būvdarbu zona aptver visu Ģenerāļa Radziņa krastmalu no 13. janvāra līdz Jēzusbaznīcas ielai, kā arī Rīgas autoostai un Centrāltirgum piegulošās teritorijas. Šajā teritorijā tiks pārbūvēti vairāki krustojumi –  Ģenerāļa Radziņa krastmalas, 11. novembra krastmalas un 13. janvāra ielas krustojums, Ģenerāļa Radziņa krastmalas un Turgeņeva ielas krustojums, Ģenerāļa Radziņa krastmalas un Puškina ielas krustojums. 

Papildus iepriekš minētajiem krustojumiem ir paredzēts pārbūvēt arī Timoteja un Turgeņeva ielu krustojumu un Gogoļa ielas un Gaiziņa ielas krustojumu.

Projekta ievaros tiks veikta Ģenerāļa Radziņa krastmalas pilna pārbūve, kas ietver visas apakšzemes un citas inženiertehniskās komunikācijas  – tiks atjaunoti ārējie ūdensvada un kanalizācijas tīkli, gāzes apgādes sistēmas, elektroapgādes un sadales tīkli u.c. Gogoļa ielā tiks mainīti arī siltumapgādes tīkli. Pēc tam Ģenerāļa Radziņa krastmalā visā tās garumā tiks izbūvēta pilna ielas konstrukcija. Visā posmā tiks atjaunots veloceļa segums, kā arī izbūvēta gājēju velosipēdistu rampa, kas savienos Maskavas ielu ar plānoto “Rail Baltica” dzelzceļa tiltu pār Daugavu. 

Visā infrastruktūras pārbūvei paredzētajā zonā projekts paredz gājējiem un velosipēdistiem drošākus pārvietošanās risinājumus, vides labiekārtošanu un apzaļumošanu. Gājēju tunelis Gogoļa ielā pie Centrāltirgus tiks pārbūvēts par velosipēdu novietni. Maskavas un Gogoļa ielās projekts paredz arī tramvaja un trolejbusu kontakttīklu pārbūvi. Projekta ietvaros tiks pārbūvēti divi tilti pār pilsētas kanālu – Maskavas ielā un Ģenerāļa Radziņa krastmalā. 

Pie pilsētas kanāla būvdarbi notiks arī blakus teritorijai, kur agrāk atradās tirdzniecības centrs “Titāniks”. Lai nodrošinātu pieeju kanālmalai, tiks izbūvētas kāpnes, panduss un piestātne.

Noslēdzoties Rīgas domes iepirkumam par būvprojektu izstrādi un būvniecību pēc principa “projektē un būvē”, līgums noslēgts ar konkursa uzvarētāju – pilnsabiedrību “RBBL”, kurā apvienojušies trīs uzņēmumi: SIA “Binders”, AS “LNK Industries” un SIA “Nordes Būve”. 

Šobrīd jau būvprojektu izstrāde un saskaņošana ir finiša taisnē. Būvuzraudzību veiks SIA “Firma L4”.

Projekts “Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšana Rīgas valstspilsētas centra infrastruktūrā” tiek īstenots ar 2014.–2020. gada Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 6.1.7 specifiskā atbalsta mērķa "Multimodāla transporta sistēmas iespējošana" 6.1.7.1. pasākuma "Ar “Rail Baltica”projekta saistītās atbalsta infrastruktūras pārbūve". 

Kopējais projekta budžets ir 28 miljoni eiro. Lielāko daļu veido Kohēzijas fonda finansējums –23,8 miljoni eiro,  pašvaldības un valsts budžeta dotācija ir 4,2 miljoni eiro.