Straujāku izaugsmi Latvija varētu īstenot, pārņemot citu valstu, tostarp Lietuvas, pieredzi, kur valsts ar dažādiem izaugsmei domātiem finanšu instrumentiem atbalsta savus čempionus, lai tie kļūtu vēl konkurētspējīgāki, tostarp īstenojot citu uzņēmumu pārpirkšanu, kā arī uzņēmumu iegādi Latvijā.
To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš. Viņš norāda, ka Eiropas Savienībā un arī Latvijā ir jāstimulē sadarbība starpnozaru līmenī un jāpārtrauc veidot regulējumus, kas rada papildu administratīvo slogu un būtībā ļauj strādāt tikai lieliem uzņēmumiem, kuri spēj izpildīt attiecīgās atbilstības nodrošināšanas prasības – spēj uzturēt augsta apjoma birokrātiju.
Kāda ir situācija tautsaimniecībā Eiropas Savienībā, Latvijā, jo skatījumi ir diametrāli pretēji — vieni runā par recesiju, stagnāciju, citi par izaugsmi un attīstību?
Skatījumi var būt radikāli atšķirīgi, bet jautājums, ko rāda statistika! Tā rāda, ka Latvijā kaut neliela, bet ir izaugsme. Kas par to liecina? Latvijas preču un pakalpojumu eksporta ienākumu pieaugums, kā arī ir fiksēts patēriņa pieaugums iekšzemē, kura pamatā ir iedzīvotāju investīcijas nekustamajā īpašumā, kas iepriekšējos gados netika novērots. Tiek pirkti dzīvokļi jaunajās daudzdzīvokļu mājās, tam sekos arī patēriņš, jo šie jaunie mājokļi ir jāiekārto. Tas ir lielisks piemērs tēzei par to, ka nekustamais īpašums ir viens no patēriņa pieauguma veicinātājiem ikvienā valstī, arī Latvijā, kur ir pietiekami liels klāsts nozaru, kuras tieši vai pastarpināti strādā uz šo sektoru, sākot no arhitektiem, celtniekiem, būvmateriālu ražotājiem u.tml.
Vēl vairāk - Eiropas nekustamajam īpašumam un arī būvniecībai strādā Latvijas lielākās sfēras – kokrūpniecība, pārstrādes rūpniecība. Interesants, bet pārsteidzošs fakts, ka Latvijā ir nozares (kokapstrāde, lauksaimniecība), kuru uzņēmumi pēc produktivitātes uzrāda labākus rādītājus nekā vidēji citas nozares, taču pašas nozares kopumā ir ar viszemāko vidējo produktivitāti. Tādējādi, pat ja šajās nozarēs tiek maksimāli uzlabota produktivitāte, tas nedos milzīgu efektu kopējā tautsaimniecībā. Secinājums: Latvijā ir lielas nozares, kas ir būtiskas darba devējas, taču ar zemu produktivitāti Eiropas līmenī, kas nozīmē - kamēr nepaaugstināsim produktivitāti šajās sfērās, būtiskus uzlabojumus kopējā tautsaimniecībā būs grūti sasniegt. Produktivitātes paaugstināšana ir Latvijas lielākais izaicinājums, jo tā ir tikai 54-55% no ES vidējās. Ar šādu produktivitātes rādītāju cerēt uz ļoti būtisku ienākumu līmeņa un labklājības pieaugumu nav iespējams.
Produktivitātes zinātniskā institūta LU domnīcas LV PEAK eksperti jaunākajā Ekonomikas barometra pētījumā uzsver risku Latvijai zaudēt konkurētspēju, jo 2025. gada trīs ceturkšņos, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, darbaspēka izmaksas pieauga par 8,5%, kas ir gandrīz trīsreiz straujāk nekā produktivitātes pieaugums!
Tas nozīmē, ka Latvija strauji zaudē konkurētspēju, tas noved pie tā, ka, lai saglabātu esošo peļņas līmeni, tiek veikta darbaspēka skaita samazināšana vai investīciju attīstības atlikšana, vai lētāka darbaspēka ievešana, saglabājot līdzšinējo biznesa modeli. Taču šāda rīcība nav ilgtspējīga, un tādējādi tā arī neatbilst Latvijas interesēm. Tieši pretēji - Latvijai jāvirzās produktīvo nozaru virzienā. Jā, ir viegli šādu ieteikumu sniegt, bet ir ļoti grūti to īstenot. Viens no risinājumiem — pārstrukturēt valsts atbalstu produktīvajām nozarēm un uzņēmumiem. Faktiski tie ir atbalsta instrumenti jau esošajiem čempioniem, ja tie redz iespēju strauji augt, lai varētu kļūt vēl spēcīgāki. Tā ir čempionu veicināšana, finansēšana, atbalstīšana. Savā ziņā tā arī ir atšķirība starp Latvijas un, piemēram, Lietuvas, Polijas vai Francijas atbalsta politikām un izpratne, kas būtu jāfinansē, lai uzņēmumi kļūtu lielāki.
Kāda tad ir dienvidu kaimiņvalsts recepte ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanai?
Lietuvas valdība nolēma finansēt un atbalstu veidot ES struktūrfondu līmenī, arī salīdzinoši lielus uzņēmumus, lai veicinātu to izaugsmi. Tas nodrošināja šo lielo uzņēmumu – sava veida čempionu – kļūšanu par vēl lielākiem un ekonomiski spēcīgākiem, tas arī deva pienesumu Lietuvas tautsaimniecībai. Jāsecina, ka citas valstis ir salīdzinoši veiksmīgi atrisinājušas to, kā veicināt biznesa finansēšanu, bez tā nav iespējama izaugsme ne tikai konkrētam uzņēmumam vai nozarei, bet kopumā visas valsts tautsaimniecībai.
Visu interviju lasiet 27.janvāra žurnālā Dienas Bizness!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
