Nenoteiktība pasaules ekonomikā, ko veicina gan konflikts Tuvajos Austrumos, gan virkne lēmumu par ASV tarifiem, šogad varētu sabremzēt kreditēšanas pieaugumu, intervijā aģentūrai LETA prognozēja bankas "Citadele" galvenais ekonomists, ieguldījumu pārvaldīšanas sabiedrības "CBL Asset Management" valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis.
Viņš atzina, ka pašlaik ne uzņēmumi, ne investori, ne iedzīvotāji nevar droši prognozēt, kas notiks nākotnē, un šāda ilgstoša nenoteiktības vide neveicina veselīgu attīstību.
"Katrs jaunais negatīvais satricinājums liek cilvēkiem piebremzēt, netērēt, atlikt lielos pirkumus, un tas neveicina izaugsmi ekonomikā. Līdzīgi ir arī uzņēmējiem. Domājot par lielākām investīcijām attīstībā, kredītiem, lai attīstītu savu ražošanu, šī nenoteiktība rada bažas, un tu domā, vai tiešām šobrīd ir īstais brīdis to darīt," sacīja Purgailis.
Viņš atgādināja, ka visās trijās Baltijas valstīs pēc lielā inflācijas lēciena, kuru izraisīja karš Ukrainā, pirktspēja ir būtiski uzlabojusies, bet tikai Lietuvā patēriņš ir audzis. Latvijā un Igaunijā patēriņa izmaiņas ir salīdzinoši nelielas un sākās tikai pagājušā gada vidū. Līdz tam bija stagnācija un gaidas "kas nu būs". Tādējādi mājsaimniecību noguldījumi bankās un uzkrājumi ir auguši diezgan strauji, un ir sajūta, ka patēriņš gaida, kad "izlauzties ārā", bet katra jaunā negatīvā ziņa to piebremzē.
Uzņēmumiem atliekot investīciju un iedzīvotājiem patēriņa lēmumus, ekonomika stagnē, atzina Purgailis.
Viņš minēja, ka 2024. gada beigās, kad diezgan strauji Eiropas Centrālās bankas politikas rezultātā sāka samazināties procentu likmes, strauji pieauga pieprasījums pēc hipotekārajiem kredītiem, un varēja just, ka ir šis atliktais pieprasījums pēc mājokļu iegādes. Šobrīd jau kopš pagājušā gada beigām jaunizsniegto kredītu apmērs sāk sarukt.
"Tagad šis karš, degvielas cenu pieaugums, bažas, ka procentu likmes atkal varētu kāpt, neveicina to, ka cilvēki ņem hipotekāros kredītus un iegādājas mājokļus. Līdz ar to kreditēšanā varētu būt neliela atdzišana," pieļāva Purgailis.
Līdzīgi ir arī uzņēmumu kreditēšanā janvārī jaunizsniegtie kredīti, kuros netiek ieskaitīta kredītu pārfinansēšana, bija zem pagājušā gada viena mēneša vidējā apjoma. Tas liecina, ka pieprasījums pēc jauniem kredītiem arī uzņēmumu pusē bremzējas.
"Šobrīd jauno kreditēšanas apjomu diktē tieši pieprasījums, nevis piedāvājums, un pieprasījums ir ļoti atkarīgs no kopējā ekonomiskā noskaņojuma un gaidām nākotnē, kas šobrīd ir ļoti pakļautas nenoteiktībai," atzina Purgailis.
