LDDK atbalsta 2024. gada 20. janvāra Ministru kabineta rīkojumā Nr. 55 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" apstiprināto pasākumu plānu, lai īstenotu tā III sadaļas 29.3. punktā noteikto pasākumu veikt grozījumus Darba likumā, jo pašreizējais regulējums jau ilgstoši ir bijis šķērslis koplīgumu slēgšanai un veido uz neuzticēšanās balstītas darba tiesiskās attiecības. Darba devēju piedāvātie grozījumi nodrošinātu precīzi plānotu un balansētu slodzi, kā arī atbilstoši kompensētu darba samaksu darbiniekam, motivāciju precīzai darba laika uzskaitei darba devējiem un nodokļu ieņēmumus valstij.

Vēstuli parakstījušas nozaru darba devēju organizācijas, kas kopā nodrošina darbu un sociālās garantijas lielākajai daļai no darba ņēmējiem Latvijā - Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Ārvalstu investoru padome Latvijā, The Red Jackets, Būvmateriālu ražotāju asociācija, Finanšu nozares asociācija, Latvijas Būvniecības apvienība, Latvijas Tirgotāju asociācija, Latvijas Apdrošinātāju asociācija, Veselības aprūpes darba devēju asociācija, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija, Autopārvadātāju asociācija "Latvijas auto", Latvijas Koledžu asociācija, Latvijas Restorānu biedrība, LIKTA, Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija, Latvijas pasažieru pārvadātāju asociācija, Latvijas Poligrāfijas asociācija, Auto asociācija, Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācija un citi.

Kopējā vēstulē darba devēju organizācijas vienoti aicina atbalstīt LDDK priekšlikumus, kas paredz Darba likuma 19. pantā noteikt koplīguma spēku laikā pēc tā darbības termiņa beigām vienu gadu un sešu mēnešu paziņošanai par līguma saistību izbeigšanos. Priekšlikumi Likuma 68. pantā paredz noteikt virsstundu darba kompensācijas bāzes likmi 50 procentu apmērā (kas nekādi neierobežo iespēju noteikt virsstundu apmaksu augstāku - konkurētspējīgu un atbilstošu tirgus apstākļiem), kā arī paredz izslēgt no Likuma 110. pantu, kas liedz uzteikt darba attiecības arodbiedrības biedram bez arodbiedrības piekrišanas.

Pašreiz valdības iesniegtie piedāvājumi nerisina vai daļēji risina Darba likuma grozījumu mērķus - veicināt koplīgumu slēgšanu un veicināt sociālo dialogu. Mūsdienīgā darba vidē darba ņēmēju un darba devēju regulārs dialogs veicina sociālo dialogu un tā kvalitāti. Līgumu spēkā esamība pēc tā termiņa beigām neveicina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES)2022/2041 par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā noteikto mērķu izpildi par koplīgumu pārklājumu vismaz 80% apmērā. Darba devēju ieskatā regulāra un savlaicīga diskusija par koplīguma nosacījumiem ir svarīgs aspekts, veidojot uzticamas partnerības. Nosakot pārspīlēti garus termiņus tiek radīta vakuuma vide, kur risinājumu nemeklē neviena no pusēm un mazina koplīgumu prestižu, uz ko norāda arī zemais koplīgumu pārklājums Latvijā.

Darba devēji neatbalsta valdības virzīto piedāvājumu par iespēju koplīgumos pasliktināt darba ņēmēju apstākļus, piemēram, nosakot zemāku virsstundu likmi koplīgumos. Koplīgums ir instruments, lai darba ņēmēji kolektīvi panāktu labākus un stabilākus nosacījumus, bet darba devēji - paredzamību, sakārtotas attiecības un mazāku individuālu strīdu risku. Tas var vēl vairāk ietekmēt darba ņēmēju vēlmi slēgt koplīgumus, samazinot šī mehānisma lomu Latvijā. LDDK un nozares pārstāvošās organizācijas aicina noteikt virsstundu apmaksu bāzes likmi noteikt 50% apmērā, saglabājot iespējas noteikt augstāku virsstundu likmi koplīgumos. Šāds regulējums uzlabos darba slodžu plānošanu, virsstundu darbs nekļūs par normu un veicinās Latvijas darba devēju konkurētspēju gan Baltijā, gan Eiropā. Papildus tas stiprinās koplīgumu mehānisma efektivitāti, kur darba devēju ieskatā būtu jāizveido skaidra koplīgumu uzskaites sistēma, lai varētu datos balstīti sekotu līdzi regulējuma ietekmei uz koplīgumu pārklājumu Latvijā.

Darba devēji aicina izslēgt no Darba likuma 110. pantu, jo norma, kas liedz darba devējam uzteikt darba attiecības arodbiedrības biedram bez arodbiedrības piekrišanas, rada nevienlīdzību starp visiem darbiniekiem. Tā piešķir nepamatotas priekšrocības atsevišķai grupai un mazina uzticēšanos darba attiecībās. Šāda norma ir nesamērīga, jo tā ierobežo darba devēja pamattiesības veikt uzņēmējdarbību un kavē savstarpēju uzticēšanos darba attiecībās, savukārt tās atcelšana atjaunotu vienlīdzību un radītu stabilu pamatu sociālajam dialogam un koplīgumu slēgšanai.

LDDK un nozaru darba devēju organizācijas ir pārliecinātas, ka piedāvātie grozījumi ir būtisks solis pretī mūsdienīgam un līdzsvarotam darba tirgum. Tie nodrošinās darbiniekiem motivāciju un aizsardzību, darba devējiem - elastību un konkurētspēju, bet sabiedrībai kopumā - drošību un labklājību.

2025. gada 25. novembrī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā skatīs likumprojektu "Grozījumi Darba likumā". Grozījumi ir būtiski, lai veidotu vidi, kas darba devējus un darba ņēmējus motivē noslēgt koplīgumus, lai kopīgi stiprinātu darba tirgu, veidotu cieņpilnus darba apstākļus, sekmētu uzņēmumu attīstību un celtu Latvijas valsts spēku un izaugsmi.