Tādu ainu DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs, kurš šajā amatā strādā no šā gada 19. augusta. Viņš atzīst, ka, strādājot īsu brīdi šajā amatā, jūtas kā ugunsdzēsējs, kuram nemitīgi ir jāslāpē «sarkanā gaiļa» kaitīgā darbība. Viņš gan neaicina rakt tranšejas, bet vēlas konstruktīvu sadarbību.

Atņems miljonus

Jaunais Rīgas mērs atzīst, ka pilsēta būs spiesta izjust valdības spiedīgo situāciju ar fiskālo telpu – naudu –, ko varētu novirzīt jauno politisko iniciatīvu realizācijai. «Proti, valdību veidojošo politiķu sabiedrībai skaidrotais, ka negatīvu (par teju 72 milj. eiro) fiskālo telpu padarot Rīgas satiksme, kaut arī uzņēmums par šo naudu bija paredzējis iegādāties pamatlīdzekļus – jaunus transportlīdzekļus, un tāpēc nebūšot iespēju atvēlēt naudu daudziem labiem un vajadzīgiem pasākumiem visā Latvijā. Vienlaikus tiek noklusēts, ka ES prasība par pašvaldību kapitālsabiedrību pamatlīdzekļu iegādes artimētisko attiecināšanu (ieskaitīšanu) uz valsts budžetu ir spēkā jau kopš 2013. gada, bet Finanšu ministrija šo prasību visus iepriekšējos gadus, maigi izsakoties, neredzēja, bet tagad pēc Eirostat atgādinājuma to «iekļāva» nākamā gada budžeta projekta sagatvošanā,» situāciju skaidro O. Burovs. Viņš uzsver, ka šim gadījumam nav nekāda sakara ar skandāliem saistībā ar kriminālizmeklēšanu Rīgas satiksmes nelikumību lietā. «Ir vēlme «sodīt» Rīgas domi un faktiski visus rīdziniekus, «izņemot» no pilsētas budžeta 72 milj. eiro. Protams, notiek diskusijas ar Finanšu ministriju un runājam par 38 milj. eiro «izņemšanu» no pilsētas nākamā gada maka, kas ir labāk nekā 72 milj. eiro, bet, ar ko tās noslēgsies, pašlaik ir grūti paredzēt,» tā O. Burovs. Viņaprāt, tikai uz Rīgas rēķina pašreizējā valdība nevarēs «atrast» tik daudz naudas, cik vajadzētu.

Pretējā frontē

«Realitāte ir tāda, ka Rīgas domes politiskā vadība visu laiku ir nākusi no valdību veidojošo partiju opozīcijas parlamentā, izņemot vienu reizi (2005.–2007. gadā), kad Rīgas mērs bija Aivars Aksenoks no tobrīd Jaunā laika, kurš arī bija pārstāvēts valdībā. Tāpēc starp galvaspilsētas ievēlēto vadību un Latvijas valdību ir nosacīti strīdi – citreiz tie skan skaļāk, citreiz klusāk,» situāciju iezīmē O. Burovs. Viņš atzīst, ka pašlaik – pēc jaunās valdības, kurā ir arī tie politiskie spēki, kuri līdz Saeimas vēlēšanām bija Rīgas domes opozīcijā, izveides – konfrontācijas skaļums ir pieaudzis. «Jaunā valdība konfliktē ne tikai ar Rīgas, bet faktiski teju vai visām pašvaldībām,» piemetina O. Burovs. Viņš norāda, ka visa pamatā ir nauda. Proti, valstij ar lielāko budžetu tās vēsturē tiek atņemta nauda pašvaldībām. «Piemēram, ar skolēnu ēdināšanu. Sākotnēji valdošie politiķi paziņo, ka šādu pasākumu vairs nefinansēs, pēc tam šo ziņu atsauc, taču valsts samazina dotācijas apmēru pašvaldībām par šo pirmo četru klašu ēdināšanu, un tas nozīmē, ka tā pilnībā jānodrošina no pašvaldību esošajiem ieņēmumiem, un to var īstenot, tikai samazinot citus izdevumu posteņus,» tā O. Burovs. Viņš atzīst, ka šajā situācijā arī tiek atvērta diskusija par to, vai patiešām par brīvu būtu jābaro visi skolēni no pirmās līdz 12. klasei. «Nenoliedzami, ka brīvpusdienas bija un būs mazturīgo iedzīvotāju, daudzbērnu ģimeņu atvasēm, bet jautājums ir par to, vai tas jāatiecina uz pilnīgi visiem skolēniem,» norāda O. Burovs. Vienlaikus viņš atzīst, ka brīvpusdienu kustināšana var atņemt politisko kapitālu politiķiem, tādējādi zaudējot vēlētāju uzticību. «Arī par brīvu Rīgas sabiedriskajā transportā brauc skolēni un pensionāri, bet jautājums, vai tas ir pareizi un taisnīgi,» skaidro O. Burovs.

Visu rakstu lasiet 14. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.