Eiropas indekss valstu salīdzināšanai

Pirktspējas koriģētais iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir Eurostat mērījums visās Eiropas Savienības valstīs, kur IKP uz iedzīvotāju ir saprotamākā mērījuma daļa. To iegūst, dalot IKP ar vidējo iedzīvotāju skaitu valstī atbilstošajā gadā. Datus par valstīm sniedz to statistikas pārvaldes, lietojot vienotu metodiku. IKP pēc būtības ir ekonomiskās aktivitātes mērs, kas tieši attiecas uz tautsaimniecības saražoto preču un pakalpojumu kopējās izlaides vērtību, atskaitot starppatēriņu, bet pieskaitot neto nodokļus par ražojumiem un importu. Vidējais iedzīvotāju skaits valstī tiek minēts tādēļ, ka faktiski neviens ES vairs neveic tautas skaitīšanu pēc vecajiem standartiem, bet iedzīvotāju uzskaite ir elektroniska, izmantojot valsts datu avotus. Tā katrā valstī tiek iegūts vidējais iedzīvotāju skaits, kas tuvināti atbilst reālajam skaitam, ja šāda skaitīšana tiktu veikta. Statistikas tabulā redzamais pirktspējas koriģētais IKP uz iedzīvotāju gadā ir IKP uz iedzīvotāju valstī, kas izteikts pirktspējas standartos (PPS). Stāsts ir par kopēju valūtu, kas novērš cenu līmeņu atšķirības starp valstīm, lai varētu jēgpilni salīdzināt IKP apjomu. Vērtības tiek piedāvātas arī kā indekss, kas aprēķināts attiecībā pret Eiropas Savienības vidējo rādītāju, kas noteikts kā 100 vienības. Ja valsts indekss ir lielāks par 100, tad šīs valsts pirktspējas koriģētais IKP līmenis uz vienu iedzīvotāju ir augstāks par ES vidējo un otrādi. Indekss pēc būtības arī paredzēts salīdzinājumiem starp valstīm Eurostat metodoloģijā.

Pēdējie pieci gadi, stāvot uz vietas

Jāteic, Latvijai šie dati nav iepriecinoši, kad tiešām sākam salīdzināt. Latvijas indekss pēdējos piecos gados faktiski stāv uz vietas, kas nozīmē, ka, augot IKP, iedzīvotāju labklājības līmenis būtiski nemainās vai, arī tulkojot preču un pakalpojumu valodā un naudas valodā, tas nozīmē, ka, neraugoties uz to, ka naudas masa valstī ir pamatīgi augusi, iedzīvotājiem nav bijis iespējas par to iegādāties vairāk preču vai pakalpojumu. Proti, vienkāršāk runājot, visa IKP izaugsme ir vien inflācijas burbulis un cilvēki 2023. gadā salīdzinoši dzīvojuši nedaudz sliktāk nekā 2020, ja attiecinām pret ES vidējo. Jāteic, par 2023. gadu vēl nav precīzu skaitļu un iespējamas kādas nelielas izmaiņas. 

Šajos Eurostat datos 2023. gads vēl ir prognozes līmenī, kas tā tiek sauktas, jo dati 2024. gada gaitā tiek precizēti, tomēr prognoze balstās provizoriskajos datos un ir tuva patiesībai. Raugoties uz pirktspējas koriģēto IKP uz vienu iedzīvotāju, aina var šķist labāka, tomēr ir arī skaidri redzams, ka sliktāk par mums jūtas vien grieķi un bulgāri. Turklāt Bulgārijas tendence ir nemainīgi augoša pēdējo septiņu gadu laikā, bet Grieķiju pandēmijas laikā pamatīgi skāra tūrisma pagrimums, un drīzumā valsts no šīs ķezas atbrīvosies. Proti, perspektīvā Latvijai draud pēdējā vieta Eiropā, ja rēķinām IKP uz iedzīvotāju pēc pirktspējas valstī.

Vecajā Eiropā - kritums

Faktiski visas Eiropas vecās ekonomikas piedzīvojušas kritumu pret Eiropas vidējo rādītāju, tostarp Igaunijas iedzīvotājiem 2023. gads bijis acīmredzami nepatīkams. Liela daļa valstu līdzīgi Latvijai atradušās tādā kā stagnācijas posmā, tomēr tās sākotnēji dzīvojušas daudz labāk, tādēļ viņu stāvoklis tik un tā dēvējams par labu. Savukārt acīmredzami savu stāvokli ir uzlabojušas valstis, par kurām iepriekš teicām, ka tās ir atpalicējas. Rumānija, Bulgārija, Ungārija, Slovākija un Polija ir valstis, kurās iedzīvotāji sākuši dzīvot labāk. Proti, IKP uz iedzīvotāju pēc pirktspējas kļūst labāks. Tieši šī iemesla dēļ Latvija var ierindoties Eiropas trūcīgāko saraksta pirmajā vietā jau visai drīz, jo liels skaits Austrumeiropas zemju pandēmijas laiku pārdzīvojušas daudz labāk un viņu iedzīvotāju pirktspējas korekcija uz kopīgi radīto labumu ir veiksmīgāka. Jāteic, ka, ievērojot to, ka Latvijā iedzīvotāju skaits samazinās, mūsu IKP uz iedzīvotāju uzlabojas arī tādēļ, ka iedzīvotāju kļūst mazāk, bet, pievienojot Latvijā palikušo pirktspēju, aina ir bēdīga. 

Paēdusi sabiedrība-stabila valsts ir rakstu sērija ar statistikas datu analīzi par sabiedrības turīguma līmeni pēdējo 5 gadu griezumā, lai demonstrētu pašreizējo situāciju, sabiedrības nevienlīdzības iemeslus, kā arī uzrādītu galvenos lēmumus vai neveiktās darbības, kādēļ esam konkrētā kritiskā situācijā.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Paēdusi sabiedrība-stabila valsts saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas Bizness.