To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu revidentu komercsabiedrības SIA Ievas Liepiņas birojs vadītāja Ieva Liepiņa. Viņa atzīst, ka bieži var novērot situāciju, kad problēmas varēja minimizēt vai novērst, ja vien konkrēta uzņēmuma vadītāji būtu izlasījuši sava darījuma partnera gada pārskatu un tam pievienoto zvērināta revidenta atzinumu.

Kā tas nākas, ka vienlaikus līdzās pastāv divi atšķirīgi standarti?

Savulaik, kad Latvijai bija jāizdara izvēle, kādus grāmatvedības uzskaites standartus izmantot, tika nolemts izstrādāt un ieviest pašiem savus Latvijas standartus, kas ir sarežģīti izstrādājami un, kā rāda pieredze, arī nepilnīgi, jo nespēj tikt līdzi laikam. Eiropas valstis parasti izvēlas nevis pašas radīt jaunu divriteni - savus grāmatvedības uzskaites standartus -, bet gan sāka piemērot Starptautiskos finanšu pārskatu sagatavošanas standartus. Ko tas nozīmē? To, ka Latvijā strādājam pēc Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma prasībām, bet, piemēram, ja mātes sabiedrība vēlas, tad var izmantot Starptautiskos finanšu pārskatu sagatavošanas standartus. Tādējādi vairums uzņēmumu ar vietējo kapitālu strādā pēc Latvijas uzskaites standartiem, bet ārvalstu kompāniju meitas sabiedrības un daļa Latvijas lielo uzņēmumu izmanto starptautiskos grāmatvedības standartus. Un tas nozīmē, ka pat vienas nozares divu uzņēmumu viena un tā paša finanšu gada pārskati var nebūt salīdzināmi, jo vienam izmantoti pašmāju likumi, otram - starptautiskie. Diemžēl Latvijas likumdošanā pietrūkst, piemēram, tādas sadaļas, kas regulētu finanšu uzskaiti uzņēmējdarbībai virtuālā vidē, un vienīgā iespēja saprast, kā pareizi to atspoguļot grāmatvedībā un arī finanšu pārskatā, ir izmantot starptautisko standartu sniegtās rekomendācijas — skaidrojumus. 

Tikai viens piemērs - Latvijā ir mazumtirdzniecības veikalu tīkli, kuri lojalitātes karšu lietotājiem par pirkumiem piešķir punktus, kurus šie pircēji kādā brīdī izmanto un tādējādi samazina samaksu par savu pirkumu, bet jautājums, kad šos pircēju punktus uzskaita, kā tos iegrāmato. Var jau teikt: kāda starpība, kā to atspoguļo grāmatvedībā vai gada pārskatā, taču no uzskaites ir atkarīga uzņēmuma bilance, kuru savukārt analizēs banka, kurā attiecīgajam uzņēmumam ir kredītsaistības, vai arī uzņēmums vēlēsies saņemt aizdevumu.  Vēl viens piemērs ir ar uzņēmumu, kurš iegādājas auto finanšu līzingā, iekļauj bilancē, un tas ir kā pamatlīdzeklis, taču otrs uzņēmums iegādājas tieši tādu pašu auto, tikai operatīvajā līzingā, un šī uzņēmuma bilancē pamatlīdzekļa – automašīnas - nav, bet ir saistības attiecībā uz šī auto nomas maksu. 

Starptautiskais standarts saka: ja uzņēmumam ir būtiskas šādas auto nomas saistības, tad uzņēmuma bilancē ir jāatspoguļo nomas tiesību aktīvs un nomas saistības atbilstoši noteiktiem principiem. Savukārt Latvijas likumdošana par šādu situāciju nerunā, un šādi aktīvi bilancē nav jāatspoguļo. Piemēri atkal nav tālu jāmeklē, jo daļa ceļu un ēku būvniecības tehnikas ir nomāti un pieder profesionāliem būvtehnikas nomas uzņēmumiem, nevis attiecīgā objekta būvniecības uzņēmumam. Šādu piemēru ir pietiekami daudz, taču ikviens no tiem maina uzņēmuma izskatu, tā pievilcību un pat uzticamību esošo vai potenciālo darījumu partneru acīs. Vienlaikus Latvijas uzņēmumi īsti nevēlas šādas nomātās iekārtas, tehniku (būtisku aktīvu) atspoguļot savā bilancē, jo kredītsaistību gadījumā šādas nomātas tehnikas atspoguļojums pasliktina finanšu rādītājus. Taču kopumā šāda pieeja attiecīgā uzņēmumu bilanci padara mazāk ticamu un neatbilstīgu realitātei. Latvijā spēkā esošajā Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā šādas prasības nav, un kā katrs uzņēmums vēlas, tā arī rīkojas, un zvērināti revidenti nevar viņus piespiest mainīt pieeju attiecībā uz nomātās tehnikas atspoguļošanu bilancē.

Ko var izlasīt gada pārskatos?

Būtībā visu par to, kā strādājis — dzīvojis – attiecīgais uzņēmums. Vienlaikus jāņem vērā, ka diemžēl daudzu uzņēmumu gada pārskatos var ieraudzīt uzņēmuma vadības ziņojumus, kurus, visticamāk, nav rakstījusi vadība, jo tajos ir pārrakstītas finanšu analīzes mācību grāmatas nodaļas, bet nav pat skaidrs, ar ko īsti nodarbojas konkrētais uzņēmums, kā tam ir veicies attiecīgajā pārskata periodā, kas ir sasniegts, kas nav īstenojies, kas ietekmējis kompānijas saimnieciskās darbības rādītājus un ko tas plāno darīt perspektīvā. Šāda attieksme ir pat vieglprātīga, jo Latvijā spēkā esošais Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums nosaka, kam ir jābūt aprakstītam uzņēmuma vadības ziņojumā. Iespējams, ka daļa šādu vadības ziņojumu rakstītāju uzskata:  tā ir formāla prasība un vadības ziņojumus pamatā neviens nelasa, vai arī, ja lasa, tad tie ir atsevišķi gadījumi. 

Savukārt potenciālajiem un esošajiem darījumu partneriem varu ieteikt lasīt līgumslēdzēju gada pārskatus, revidentu atzinumus tajos, pētīt bilances. Tiesa, jāņem vērā, ka gada pārskatus lasīt un izprast prot tikai salīdzinoši neliela daļa tādu cilvēku, kuri nav grāmatveži un revidenti. Vairums redz gada pārskatā peļņu un apgrozījumu, daudz mazāka daļa pievērš uzmanību uzņēmuma pašu kapitāla lielumam, tā izmaiņām gada laikā, īstermiņa un ilgtermiņa parādsaistību attiecību pret pašu kapitālu rēķina salīdzinoši neliels skaits gada pārskatu lasītāju.  Turklāt vēl jau ir uzņēmumi, kuru ieņēmumos būtisku daļu veido ienākumi no saistīto sabiedrību maksājumiem.  Ārēji viss izskatās ļoti skaisti, bet realitāte var būt daudz skarbāka. Ne velti ik pa laikam arī publiski izskan ziņas par kāda uzņēmuma pēkšņo maksātnespēju un bankrotu, kaut arī iepriekšējo gadu pēc pārskata datiem tas pabeidzis ar apgrozījuma pieaugumu un pat ievērojamu peļņu, bet ilgtermiņa parādsaistības pārtop par īstermiņa parādsaistībām, un tās jau uzņēmums nokārtot nespēj.

Ko signalizē situācija, kad ilgstoši ir zaudējumi un veidojas negatīvs pašu kapitāls?

Situācijā, kad uzņēmums strādā ar zaudējumiem un veidojas negatīvs pašu kapitāls, revidenti sākotnēji vērtē, vai aktīvi ir novērtēti pareizi. Tikai viens piemērs, kur uzņēmums iegādājies nekustamo īpašumu – ēku – par vienu miljonu eiro, bet revīzijā ierauga, ka šim pamatlīdzeklim tiek veikta neadekvāta amortizācijas atskaitījumu politika. 

Visu interviju lasiet 17.februāra žurnālā Dienas Bizness!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.