Faktiskajās cenās IKP pērn bija 43 miljardi eiro, bet gadu iepriekš – mazliet vairāk par 40 miljardiem eiro. Spēli dažādu Baltijas valstu IKP pieaugumā veido dažādie inflācijas tempi, kas ietekmē salīdzinājumu starp gadiem. Latvijā pērn vidējā inflācija bija 3,7%, Lietuvā – 3,4%, bet Igaunijā cenas auga par 4,8% un ne bez valsts līdzdalības. Kā zināms, igauņi cēla PVN iekasējamo lielumu.

Tendence Latvijā cerīga

2025. gada pēdējos divos ceturkšņos IKP izaugsme palielinājās, un kopumā redzama augoša tendence, kas, cerams, turpināsies arī šogad. Kopumā gan jāatzīmē, ka 2024. gads bija ar negatīvu IKP pieaugumu, un tādēļ vēl ir pāragri priecāties. 

Lielākais ieguldījums IKP izaugsmē gada pēdējā ceturksnī bija apstrādes rūpniecības nozarei. Pievienoto vērtību audzēja arī būvniecība, tirdzniecība, kā arī informācijas un komunikācijas pakalpojumi. 

Ražotāji sasparojušies

Ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2025. gadā palielinājās par 3,2%, bet pakalpojumu nozarēm pieauga par 1,6%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares kopējais apjoms samazinājās par 3,2%, to veicināja apjoma samazinājums mežsaimniecībā un mežizstrādē par 6,5% un kritums zivsaimniecības nozarē par 5,3%. Lauksaimniecībā pieaugums par 2,9%. Kritums kūdras ieguvē un pārstrādē veidoja 14,2%.

Apstrādes rūpniecība uzrādīja kāpumu par 4,7%, ko ietekmēja palielinājums 15 no 22 apstrādes rūpniecības apakšnozarēm. Pēc īpatsvara lielākajā apstrādes rūpniecības apakšnozarē – koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – apjomi palielinājās par 6%, pārtikas produktu ražošanā kāpums par 8,9%, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā pieaugums par 13,5%. Lejupslīde dzērienu ražošanā uzrāda kritumu par 4,9% un ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 4,3%. Elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas ražošanas apjomi samazinājās par 1,3%. Būvniecības pievienotā vērtība 2025. gadā palielinājās par 9%. Ēku būvniecības apjomi gada laikā pieauga par 1,5%. Inženierbūvniecības apjomi auga par 27%, specializēto būvdarbu apjomi – par 2,8%. Mazumtirdzniecības pievienotā vērtība augusi par 1,4%. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts palielinājās par 7,3% un vairumtirdzniecība – par 2,4%. Izmitināšanas un ēdināšanas sniegto pakalpojumu apjoms palielinājies par 3,4%, tai skaitā izmitināšanā – par 3,7%, bet ēdināšanas pakalpojumos kritums par 3,4%.

Programmēšana un pensiju plāni

2025. gadā informācijas un komunikāciju nozare palielinājusies par 4,9%, tajā skaitā lielākajās apakšnozarēs: datorprogrammēšanā un konsultēšanā – par 8,5% un telekomunikācijas pakalpojumu sniegšanā – par 2,9%. Savukārt kritums vērojams informācijas pakalpojumos – par 7,0%.

2025. gadā finanšu un apdrošināšanas nozares samazinājumu 0,7% apmērā noteica finanšu pakalpojumu nozare un finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas darbību papildinošās darbības – samazinājumi attiecīgi 0,5% un 19,4% apmērā. Apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas nozarē pieaugumu 11,9% apmērā nodrošināja visas uzņēmumu grupas, bet vislielākā ietekme bija kopējo iemaksu pieaugumam privātajos pensiju plānos.

Finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas papildinošo darbību pievienotā vērtība samazinājās par 19,4%. Šo kritumu ietekmēja tādas uzņēmumu grupas kā citas finanšu pakalpojumu palīgdarbības, izņemot apdrošināšanu un pensiju finansēšanu, apdrošināšanas aģentu un brokeru darbība un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības.

Valdība tērē, cilvēki ēd mazāk

IKP no izlietojuma aspekta visvairāk ietekmēja valdības tēriņu pieaugums. Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 3,3%.

Mājsaimniecību galapatēriņš pieauga vien par 0,8%, bet pārtikas patēriņa apjoms pat ir sarucis par 0,8%.

Par 1,6% samazinājies mājsaimniecību izmantoto preču un pakalpojumu apjoms mājokļa, ūdens, elektroenerģijas, gāzes un cita kurināmā izdevumu grupā. Savukārt restorānu un viesnīcu pakalpojumu izmantošanas apjoms palielinājies par 3,3%. Par 2,8% palielinājušies arī mājsaimniecību izdevumi transportam (sabiedriskais transports, transportlīdzekļu iegāde un ekspluatācija). Palielinājušies ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā (+9,8%), ieguldījumi mājokļos, citās ēkās un būvēs (+9%), kā arī mašīnās un iekārtās, tostarp transportlīdzekļos (+13,2%).

Preču un pakalpojumu eksporta apjomi kāpuši par 0,1%. Preču eksports samazinājies par 0,3%, bet pakalpojumu eksporta apjomi palielinājušies par 1,0%. Preču un pakalpojumu imports palielinājies par 5,7%, tai skaitā preču importa apjomi – par 4,9%, bet pakalpojumu imports – par 9,1%.  

DB analītika ir rakstu sērija, kuras mērķis ir viest skaidrību par ekonomikā notiekošo, balstoties uz pārbaudītiem un drošiem statistikas datiem. Tēmu izvēle pielāgota konkrēta laika aktualitātēm vai problēmām.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par DB analītika rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas Bizness.