Par spīti ekspertu prognozēm, arī 2018. gadā IKP pieaugums Latvijā paātrinājās un Latvijas IKP pēc pirktspējas paritātes uz vienu iedzīvotāju pērn apsteidza Grieķijas rādītāju. Šī ir pirmā ES-15 valsts, kuru apdzenam. Tomēr ārējā ekonomiskā vide 2019. gadā būs mazāk labvēlīga, ir risks, ka tā tālāk pasliktināsies arī 2020. gadā, prognozē Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš.

Sagaidāms, ka izaugsme Latvijā katrā no šiem gadiem samazināsies apmēram par procentpunktu. «Arī 2019. gads Latvijai būs vēl viens visumā sekmīgas attīstības posms, kaut arī IKP pieaugums gandrīz noteikti bremzēsies. Tomēr Latvijas ekonomika piezemēsies mīksti, jo izaugsmes palēnināšanās visdrīzāk nebūs tik krasa, kā to paredz prognožu vairākums. Taču mēs neesam optimisti par 2020. gadu. Domājams, ka izaugsme nākamgad būs ievērojami lēnāka nekā šogad. 2020. gadā papildus ietekme var būt mazākam ES fondu finansējumam infrastruktūras attīstībai,» uzsver eksperts.

Sagaidāms, ka IKP pieaugums 2019. gadā saruks par vienu procentpunktu – līdz 3,8%. Līdz ar to mēs atgriežamies pie iepriekšējās prognozes, ko samazinājām 4. ceturksnī, kad pēkšņi strauji pasliktinājās globālā ekonomikas cikla rādītāji. Paredzams, ka eksporta nozares šogad un nākamgad attīstīsies noturīgi, apstrādes rūpniecībai ir pat labas iespējas panākt straujāku pieauguma tempu nekā pērn. Galvenais izaugsmes bremzēšanās iemesls būs investīciju pieauguma palēnināšanās. 

Eksperts prognozē, ka šajā laikā salīdzinoši sekmīgi attīstīsies ēku celtniecība, ko veicinās augošais mājsaimniecību pieprasījums pēc mājokļiem. Ekonomikas attīstība šajā periodā būs izteikti atkarīga no mājsaimniecību patēriņa. No pasaules ekonomikas izaugsmes svārstībām šajā periodā Latvijas ekonomiku palīdzēs sargāt iekšējā un ārējā sabalansētība. 2018. gadā inflācija bija mērena, nesagaidām krasas cenu svārstības arī pārskata periodā. Ārējās tirdzniecības un tekošā konta bilance ir tuvu nullei, bet neto ārējais parāds ir samazinājies no 58,3% no IKP 2009. gadā līdz 22,7% pērnā gada nogalē.