Latvijas sabiedrība, tostarp uzņēmumi, vēl nav pietiekami sagatavojušies krīzes situācijām,atzina Ziemeļvalstu noturības organizācijas "CIREN" biedrs un krīžu vadības eksperts Ojārs Stūre.

"CIREN" ir atjaunojusi un papildinājusi rokasgrāmatu par uzņēmumu gatavību un rīcību kara gadījumā, un tā ir publicēta organizācijas mājaslapā "ciren.ngo/handbook/".

Stūre norādīja, ka rokasgrāmatas mērķis ir palicis nemainīgs, un tās mērķis ir veicināt uzņēmēju domāšanu virzienā uz savas noturības stiprināšanu, tomēr tajā ir iekļautas papildu sadaļas. Piemēram, sadaļa par norēķiniem un bankas maksājumiem, lai apzinātu iespējas, kuras varētu izmantot krīzes situācijās. Tāpat pievienota sadaļa par informācijas noturību, lai saprastu, kā darbiniekiem kritiski izvērtēt informāciju, nepaļaujoties uz informatīvām provokācijām.

Rokasgrāmatā pievienota arī sadaļa par droniem, lai saprastu, kā uzņēmums var mazināt dronu apdraudējumu.

Komentējot, vai Latvijas uzņēmumi ir gatavi krīzes situācijām, eksperts norādīja, ka "rādītājus gribētos labākus", jo tikai 20% Latvijas iedzīvotāju ir piedzīvojuši kaut kādu saskarsmi ar krīzes vadības apmācībām, piemēram, evakuāciju, savukārt visaptverošas mācības ir bijušas vēl mazākam skaitam darbinieku.

Viņš sacīja, ka uzņēmumiem ir dažādi veidi, kā salāgot apmācības ar savām iespējām, tostarp finansiālajām.

"Galvenais ir gribēt uzņēmumā veidot gatavību krīzes situācijām, jo mēs dzīvojam tādā laikā, kad nevaram zināt, kā var izvērsties ģeopolitiskie notikumi," uzsvēra Stūre.

Jau ziņots, ka Ziemeļvalstu noturības samitā pērn prezentētā "Norstat" analīze liecina, ka tikai 19% Latvijas iedzīvotāju iepriekšējā gada laikā piedalījušies civilās aizsardzības vai krīžu pārvarēšanas mācībās, savukārt 80% iedzīvotāju to nav darījuši nemaz.

Rokasgrāmatas "Uzņēmumu gatavība un rīcība kara gadījumā" satura izveidē ņemta vērā arī Ukrainas pieredze, uzņēmumiem kara laikā saskaroties ar dažādiem izaicinājumiem.