Latvenergo attīsta vēja un saules elektrostacijas ar kopējo jaudu 1,1 GW un raugās uz elektroenerģijas eksporta ģeogrāfijas paplašināšanu Vācijā un Polijā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo valdes loceklis Dmitrijs Juskovecs. Viņš uzsver, ka divu gadu laikā Latvenergo uzbūvējis jaunas elektroenerģijas ģenerācijas jaudas, kuru apmērs sasniedz 40% no tā, kas tika izveidots pēdējo 100 gadu laikā.

Kāds ir bijis 2025. gads?

Pēdējie četri (2022.-2025.) gadi ir bijuši ļoti veiksmīgi, turklāt katrs nākamais pat bijis vēl veiksmīgāks par iepriekšējo. Šobrīd var droši teikt, ka 2025. gads Latvenergo būs bijis īpaši veiksmīgs gads, kas ir vēl labāks par 2024. gadā sasniegto. Iepriekšējo triju gadu laikā Latvenergo kā uzcītīgs skolnieks ir gatavojis un īstenojis  mājasdarbu — lieljaudas atjaunīgo energoresursu, proti, saules un vēja parku projektus gan Latvijā, gan Igaunijā, gan Lietuvā, kas ļauj prognozēt ļoti labu 2026. gadu. Lai no ieceres nonāktu līdz atjaunīgās elektroenerģijas stacijas nodošanai ekspluatācijā, ir nepieciešami divi līdz četri gadi. 2027. gadā ekspluatācijā plānots nodot atjaunīgās elektroenerģijas stacijas ar jaudu 1,1 GW, kas ir lielāka nekā Eiropā otrajai lielākajai  — Pļaviņu hidroelektrostacijai (900 MW), summējot ar  Rīgas TEC 1 (144 MW). 

Aizvadīto divu gadu laikā Latvenergo īstenojis elektroenerģijas ģenerācijas staciju projektus, kuru jauda  ir ap 40% no visa enerģētikas mantojuma, kas tika radīts pēdējo 80 gadu laikā.  Šāda atjaunīgo elektroenerģijas staciju izveide prasa arī ievērojamas investīcijas. 2025. gadā ir investēti gandrīz 800 miljoni eiro, un šāda veida ieguldījumi vienā gadā koncerna pastāvēšanas laikā līdz šim nav īstenoti. Tas ir ļoti nozīmīgs kapitālieguldījums ne tikai Latvenergo, bet arī visai Latvijas valstij, jo tās IKP pērn bija 43 miljardi eiro un pieaugums 2% jeb 850 milj. eiro, un bez uzņēmuma investīcijām atjaunīgo energoresursu stacijās IKP pieaugums būtu ievērojami zemāks. 

Kāds bija šo 800 miljonu eiro investīciju avots?

Vairums no šīs naudas ir uzņēmuma emitētās obligācijas. Pērn rudenī tika veikta tā dēvēto zaļo obligāciju apstiprināšana līdz vienam miljardam eiro, bet tajā brīdī bija nepieciešami tikai 400 milj. eiro, kurus emitējām, turklāt piedāvājums no potenciālajiem investoriem tādas iegādāties divas reizes pārsniedza piedāvājumu. Tas ir uzskatāms par ļoti veiksmīgu emisiju darījumu, jo tā kombinētā likme bija 3,6% gadā, kas ir zemākā kapitāla piesaistes maksa līdzīga mēroga emitentiem Baltijā un signalizē par investoru uzticību Latvenergo ieguldījumiem. Protams, obligāciju pircēji – investori - nefinansē 100% visu attīstību, tāpēc pārējie 400 milj. eiro ir paša Latvenergo nopelnītā un uzkrātā nauda, kā arī Eiropas Investīciju bankas kredīts 200 milj. eiro apmērā. Pasaulē atzīta un populāra izaugsmes finansēšanas shēma ir 50% aizņemtās naudas un 50% pašu nauda. 

Un pietika naudas, ko vēl samaksāt Latvijas valstij dividendes?

Latvenergo rūpīgi un atbildīgi plāno savu naudas plūsmu, tāpēc visi paredzētie maksājumi ir veikti un tiks veikti atbilstoši paredzētajiem laika grafikiem. 2025. gadā Latvenergo valstij kā īpašniekam dividendēs samaksāja 186 milj. eiro, savukārt 2026. gadā par 2025. gada saimnieciskās darbības rezultātiem valsts budžetā uzņēmums pārskaitīs 141 miljonu eiro. Uzņēmuma vadībai ir ļoti atbildīgs uzdevums pārliecināt akcionāru — valsti – visu Latvijas iedzīvotāju, kā arī kapitāldaļu turētāju personā, ka katrs eiro, kurš tiek atstāts Latvenergo rīcībā, nākamajos desmit gados pārvēršas vismaz par trim eiro. Tā ir liela dilemma starp vienu eiro šodien vai trīs plus eiro līdz 2036. gadam. Tas nav izdomāts skaitlis, bet gan kopā ar auditorkompāniju izrēķināts rūpīgi veiktu aprēķinu rezultātā. 

Proti, Latvenergo dividendes, kuras jāmaksā līdz 2027. gadam, ir fiksētas valsts budžeta likumā, taču, ja no 2028. gada dividenžu apjoms tiktu normalizēts — padarītas par salīdzināmām ar līdzīgiem enerģētikas uzņēmumiem reģionā 35% no peļņas, tad nākamajos 10 gados, nesamaksājot dividendēs vienu miljardu eiro, ekonomikā varētu atgriezt 9 miljardus eiro. Šādam  risinājumam ir ļoti pozitīvs efekts uz IKP  un arī nodokļu ieņēmumu pieaugumu.

Visu interviju lasiet 5.maija žurnālā Dienas Bizness!

Abonēr ir ērtāk! ekiosks.lv