Tajā apvienojušies Latvijas lauksaimniecības biogāzes ražotāji, kuru saimniecībās biogāze tiek ražota no organiskajiem atkritumiem. Apvienības galvenā prioritāte ir lauksaimniecības resursu pilna potenciāla izmantošana ilgtspējīgas darbības nodrošināšanai pieaugošo klimata pārmaiņu kontekstā un Latvijas zinātnisko resursu iesaiste efektīvu biogāzes tehnoloģiju, to skaitā biometāna, attīstībā. 

Kā norāda apvienības pārstāvji, lauksaimniecības biogāze šobrīd atrodas zināmās krustcelēs, jo Latvijai, līdzīgi kā citām Eiropas valstīm, jau tuvākajā laikā ir jāpieņem izšķiroši lēmumi, lai turpinātu attīstīt un pilnveidot biogāzes ražošanu, kura sniedz būtisku ieguldījumu gaisa piesārņojuma mazināšanā.  Tā, piemēram, jau decembrī Ministru Kabinetam jāapstiprina Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021. – 2030.gadam.

Jaunajā apvienībā apvienojušies tie biogāzes ražotāji, kuri pārstrādā jau esošu blakusproduktu, tādu kā kūtsmēsli, augu atliekas un pārtikas atkritumi. 

Eiropas Savienības dalībvalstīm ir noteiktas gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas saistības laika periodam no 2019.-2030.gadam – Latvijai līdz 2030.gadam amonjaka emisijas jāsamazina par 20%. Amonjaka emisiju galvenais cēlonis Latvijā, tāpat kā visā Eiropā, ir lauksaimnieciskā darbība. Biogāzes stacijās pārstrādāto kūtsmēslu apjoms dod ievērojamu pozitīvu ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu (SEG) un amonjaka emisiju samazinājumu, akcentē apvienības biedri. Pēc Zemkopības ministrijas rīcībā esošajiem datiem, lauksaimniecības biogāzes stacijām strādājot ar 80% jaudu, tiktu pārstrādāti 900 tūkstoši tonnu kūtsmēslu, kas dotu aptuveni 8% amonjaka emisiju samazinājumu lauksaimniecības sektorā.

Saskaņā ar 2017.gada datiem, pateicoties kūtsmēslu pārstrādei biogāzes iekārtās, Latvijā radītās SEG emisijas samazinājās aptuveni par 2,5% no kopējām SEG emisijām lauksaimniecības sektorā. Pēc ekspertu prognozēm, šim apjomam esot tendence pieaugt.  

Biometāna ražošana no biogāzes un tās izmantošana transporta nozarē ir Latvijā vēl neizmantots resurss. Sadarbības veicināšana ar zinātniekiem, lai to attīstītu būs viena no apvienības darbības prioritātēm, kurā ievērojamu potenciālu redz arī Rīgas Tehniskās Universitātes mācībspēki. 

RTU vadošā pētniece, eksperte biometāna jomā Kristīne Veģere skaidro: “Biometāna ražošanai Latvijā ir liels potenciāls. Pie mums vēl joprojām ir neapzināts liels atkritumu daudzums kā potenciāls biometāna ieguves izejvielām. Tāpat jau ir veiktas pārrunas par potenciālo Latvijā saražotā biometāna noietu Zviedrijā un Somijā, un secinājums viens - biometānam kā biodegvielai ir augsta nozīme un vērtība ne tikai klimata problēmu risināšanā, bet arī ilgstpējīgā ekonomiskās attīstības programmā. Veiktie aprēķini pierāda biometāna ražošanas ekonomisko pamatojumu. Tāpat RTU pēcdoktorantūras projekta ietvaros tiek strādāts pie uzlabotu materiālu izstrādes, ar mērķi integrēt vēl izdevīgākās biometāna ražošanas tehnoloģijās.”

Apvienībā apvienojušies tādi lauksaimniecības uzņēmumi kā SIA “Vecsiljāņi”, SIA Zemturi ZS, SIA Sprūževa M, AS “Agrofirma Tērvete”, kooperatīvā sabiedrība “Baltijas Dārzeņi”, cūkkopības uzņēmumi SIA “Ulbroka”, SIA “BIOPLUS” un citi uzņēmumi no visas Latvijas.