2018. gadā Baltijas tirdzniecības apjoms ar Eiropu sasniedza 8,7 TWh, kas ir par 5,2 TWh vairāk nekā 2014. gadā, kad tirdzniecības apjoms bija vien 3,5 TWh. AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks prognozē, ka šāda tendence varētu saglabāties arī turpmāk, jo nākotnē plānots arvien palielināt Baltijas elektropārvades starpsavienojumu kapacitāti ar Eiropas tirgu, vēl vairāk samazinot pārvades tīklu starpvalstu ierobežojumus un audzējot tirdzniecības apjomu.

Kopumā elektroenerģijas tirdzniecība starp Baltiju un Eiropu augusi, pateicoties Latvijas integrācijai vienotā Eiropas enerģijas tirgū, pauž V. Boks. «Pēdējo gadu laikā izbūvēti gan vairāki jauni starpsavienojumi, attīstot pārvades tīklu, gan harmonizēts elektroenerģijas tirgus modelis. Likvidētas starpvalstu tirdzniecības barjeras, nodrošinot Latvijas un Eiropas elektrības cenu tuvināšanos. Elektroenerģijas lietotājiem tas nozīmē lētāku elektroenerģiju, bet tirgus dalībniekiem – prognozējamākas cenas,» skaidro AST valdes priekšsēdētājs. Līdz šim aktīvākā tirdzniecība starp Baltiju un Eiropu bija novērojama pērn, taču būtisks tirdzniecības apjoma pieaugums pieredzēts jau 2016. gadā, kad tas sasniedza 7,9 TWh robežu, kas ir par 2,7 TWh vairāk nekā vēl gadu iepriekš.

V. Boks norāda, ka starpvalstu tirdzniecības palielinājums liecina par konkurences pieaugumu starp elektroenerģijas ražotājiem arvien plašākā reģionā, kas veicina arī vispārēju elektroenerģijas cenu samazināšanos. «Kopumā elektroenerģijas cenas Baltijā pēc katra jauna starpsavienojuma izbūves ir kļuvušas zemākas. Jāatgādina, ka tirgus darbības rezultātā elektroenerģijas plūsma ir no cenu zonas ar zemāko cenu uz zonu ar augstāko cenu, tādējādi tās tuvinot. Ja pārvades tīkla jaudas starp zonām ir pietiekamas, lai apmierinātu pieprasījumu, cenas abās zonās izlīdzinās,» informē V. Boks.

Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas (LEEA) izpilddirektors Gunārs Valdmanis skaidro, ka, pateicoties izbūvētajiem starpsavienojumiem, biržas vidējās cenas Latvijā sarukušas no aptuveni 50 eiro/MWh 2014. gadā līdz 36 eiro/MWh 2016. gadā. «Patērētājiem tas nozīmē izmaksu samazinājumu par aptuveni 100 miljoniem eiro gadā, kas, mūsuprāt, ir ļoti daudz. Vienlaikus jāatzīmē, ka par spīti elektroenerģijas cenu pieaugumam 2018. gadā pēc Baltijas valstu pārvades savienojumu darbības sākuma cenas Latvijā un Lietuvā tomēr samazinājās un izlīdzinājās ar cenām Zviedrijas dienvidu reģionā. Ja tirdzniecība starp Baltijas valstīm un Zviedriju pērn nebūtu notikusi, elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas visai droši būtu vēl augstākas, jo būtiski samazinātos elektrības piedāvājums reģionā, kas būtu jāaizstāj ar dārgākiem avotiem, piemēram, kondensācijas elektrostacijām Lietuvā,» skaidro G. Valdmanis, atzīstot, ka tirgus attīstības ietekme uz tā dalībniekiem gan bijusi dažāda. «Piemēram, ražotāji Latvijā un Igaunijā ir spējuši saglabāt visai augstus ražošanas apjomus arī šādas konkurences apstākļos, taču Lietuvā ražošanas apjomi kopumā ir piedzīvojuši kritumu. Tiesa, to daļēji ir ietekmējuši arī vairāki nacionāla līmeņa lēmumi par jaudas maksājumiem Lietuvas elektrostacijām,» stāsta LEEA izpilddirektors.

Visu rakstu lasiet 15. marta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.