Dabasgāzes pārvades un Inčukalna pazemes gāzes krātuves uzņēmums
«Conexus Baltic Grid» («Conexus») saistībā ar tikko kā apstiprinātajiem
tarifiem ir iesūdzējis tiesā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas
komisiju (SPRK).
Uzņēmums uzskata, ka tarifu dēļ tas cietīs 3 miljonu
eiro zaudējumus, bet regulators norāda, ka uzņēmums pats esot
pārrēķinājies, svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas».
Latvijas gāzes tirgus atvēršanas process bija ilgstošs un sarežģīts,
bet, izrādās, joprojām nebija noslīpētas visas nianses. Skaidri nebija
pateikts, kuram un cik daudz Inčukalna pazemes gāzes krātuvē jānodrošina
gāzes brīdim, kad to visvairāk vajadzēs. Tā kā pēc Eiropas regulām
pārvades operators ir atbildīgs par to, lai nodrošinātu drošas sistēmas
darbību un nepārtrauktību, «Conexus» pērn uzņēmās iniciatīvu to darīt un
rīkoja izsoles. «Tieši šī izsole palīdzēja tam, ka Latvija pagājušā
gadā nepieredzēja enerģētikas krīzi, jo tieši šī izsole bija tā, kas
ļāva aukstajās dienās, kas bija februārī, martā, nodrošināt pietiekamus
dabasgāzes apjomus sistēmā un attiecīgi nodrošināt patērētājus ar
siltumu un dabasgāzi,» stāsta «Conexus» valdes priekšsēdētāja Zane
Kotāne.
Uzņēmums atzīst, ka šobrīd var diskutēt, vai tas gadījumā nav pārcenties
ar apjomiem, kas tam kopumā izmaksāja ap 8 miljoniem eiro un ko tas
vēlējās atgūt caur tarifiem. Bet regulators ņēma vērā tikai daļu
izmaksu, «aiz borta» atstājot 3 miljonus eiro. «Conexus» tāpēc vērsies
Rīgas apgabaltiesā, kurā lūdz daļēji atcelt regulatora lēmumu un tarifos
tomēr iekļaut šos miljonus. «3 miljoni ir puse no »Conexus« 2018. gada
pusgada peļņas. Tā ka tas mums ir svarīgs apjoms. Tai pašā laikā
patērētājiem šis apjoms, par ko mēs cīnāmies, mājsaimniecības
lietotājiem, kas lieto gāzi plītij, tas ir viens eirocents mēnesī, kas
palielinātu rēķinu, un apkures lietotājiem tie ir aptuveni 40 eirocenti
mēnesī,» stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētāja.
Tikmēr regulators ir pārliecināts par sava lēmuma pareizību, un
«Conexus» vēršanās tiesā tam bija pārsteigums. Tiesa, tarifu tapšanas
gaitā diskusijas ir bijušas, jo to iesniegšanas brīdī šādas izmaksas
nebija paredzēts segt vispār. «Situācija mainījās brīdī, kad Ministru
kabinets pieņēma regulējumu saistībā ar krīzes novēršanu dabas gāzes
apgādē, kur uzlika specifisku pienākumu »Conexus« zināmu dabas gāzes
apjomu noglabāt apkures sezonas laikā un turēt krātuvē līdz attiecīgā
gada 1. martam,» stāsta SPRK vadītājs Rolands Irklis. Bet tad, kad
regulators saskatīja iespēju iekļaut izmaksas, tas secināja, ka
«Conexus» izsolītais apjoms bijis ievērojami lielāks nekā nepieciešams.
«Arī savā pieteikumā »Conexus« norāda, ka Eiropas Komisijas veiktais
pētījums pasaka, ka uz izņemšanas sezonas sākumu, tātad uz apkures
sezonas sākumu krātuvē jābūt aptuveni 700 miljoniem kubikmetru
dabasgāzes. Tas, kas bija faktiski uz sezonas iesūknēšanas sākumu, bija
1,5 miljards kubikmetru dabasgāzes,» norādīja Irklis. Regulators arī
uzskata, ka šo izmaksu dēļ «Conexus» būšot vien netieši zaudējumi.
Šobrīd ar Ministru kabineta noteikumiem pateikts, ka rezerves 300
miljonu kubikmetru apjomā jāveido tikai martam. «Conexus» arī šogad
plāno rīkot izsoles, tiesa, mazākā apjomā, jo pastāv uzskats, ka pārējos
mēnešos dabasgāzes tirgotāji paši būs rezervējuši pietiekami lielu
apjomu. Tiesa, vienlaikus «Conexus» šobrīd ir bažas, ka krātuves
piepildījums nav tik liels, kas liecinātu, ka tirgotāji nodrošinās
pietiekamas rezerves. Skaidrāk situācija būs redzama septembrī, proti,
mēnesi pirms noslēgsies dabasgāzes iesūknēšanas darbi krātuvē.