Tā rezultātā mājsaimniecībām, kas ir mazie dabasgāzes patērētāji un kuru pieslēguma jauda ir līdz 6 kubikmetriem stundā, bet patēriņš ir nulle, rēķins varētu pieaugt par 1,77 eiro. Savukārt šīs pašas grupas patērētājiem, kuru patēriņš ir 2400 kubikmetri gadā, rēķins samazināsies par 1,88 eiro. To DB uzņēmēju klubā stāstīja tā viešņa, AS Latvijas Gāze meitasuzņēmuma, gāzes sadales operatora Gaso valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane. 

Viņa arī stāsta, ka juridisko klientu grupā, kas ir lielie dabasgāzes patērētāji un kuru pieslēguma jauda ir no 105 380 001 līdz 1 054 000 000 kilovatstundām, 51% lietotāju gala tarifs par dabasgāzi saskaņā ar jaunajiem tarifiem samazināsies, bet 16% pieaugs. Tajā pašā laikā lielākajai daļai klientu, kuriem maksājums pieaugs, tā palielinājums nepārsniegs 20%.

Runājot par jauno tarifu izstrādes nepieciešamību un pamatojumu, I. Pētersone-Godmane skaidro, ka līdz šim klienti ir maksājuši tikai par dabasgāzes patēriņu, nemaksājot par dabasgāzes infrastruktūru. Pēc dabasgāzes tirdzniecības nodalīšanas no sadales un pārvades ir tikai likumsakarīgi, ka, tāpat kā elektrības gadījumā, ir jāmaksā arī par dabasgāzes sadali un pārvadi. «Dabasgāzes patēriņš kopš 2008. gadā ir samazinājies par vairāk nekā 30%, un jau 10 gadu spēkā esošais tarifs vairs nenosedz fiksētās izmaksas, kas veido 90% no sadales sistēmas uzturēšanas tēriņiem,» teic I. Pētersone-Godmane.

I. Pētersone-Godmane gan atzīst, ka daļa mājsaimniecību neizprot, kāpēc saskaņā ar jauno kārtību viņiem būs jāmaksā par dabasgāzi, ja tās patēriņš ir nulle. Atbilde ir ļoti vienkārša – tādēļ ka ir jāmaksā par rezervētajām jaudām un dabasgāzes sadales infrastruktūru. Jaunā tarifa struktūra līdz ar to ir šāda: mainīgā daļa, kas atkarīga no dabasgāzes patēriņa, un fiksētā daļa. Jāuzsver, ka mājsaimniecībām mainīgā daļa ir atkarīga no patērētā dabasgāzes apjoma un pie jaunajiem tarifiem tā samazināsies pret pašreizējo pakalpojuma tarifu. Savukārt fiksētā daļa būs lielākā tarifa komponente.

Uzņēmumiem fiksētā daļa ir atkarīga no atļautās slodzes atbilstoši tehniskajai dokumentācijai un tiek noteikta individuāli katram lietotājam (piemērojot vienotu likmi par katru jaudas vienību grupas ietvaros). Pamatprincips fiksētā tarifa noteikšanai: efektīvi pieslēguma jaudu (atļauto slodzi) izmantojošie lietotāji maksā mazāk. Proti, jo mazāka ir pieslēguma jaudas izmantošanas efektivitāte, jo maksājums ir augstāks. Šis princips ir vērsts uz to, lai dabasgāzes patērētāji izvēlētos tādu jaudu, kuru arī faktiski izmanto. Lai nav tāda situācija kā pašlaik, kad ir uzņēmumi, kuri rezervējuši maksimālo pieslēguma jaudu, bet izmanto tikai vienu trešdaļu no tās. Līdz ar to I. Pētersone-Godmane aicina uzņēmējus izvērtēt, cik liela pieslēguma jauda tiem ir nepieciešama un vai esošā jauda tiek efektīvi izmantota. Ieviešot maksimālo atļauto slodzi kā diferencējošo elementu, būs iespējams veicināt efektīvāku sadales sistēmas izmantošanu. 

Visu rakstu Palielinājums nepārsniegs 20% lasiet ceturtdienas, 29.marta laikrakstā Dienas Bizness!

LASI VĒL:

DB klubs - ekskluzīva tikšanās vieta lēmumu pieņēmējiem
DB klubs: Tiks pārskatīta ceļu uzturēšana un pārvaldība
DB klubs: Ne tikai izšauts salūts
DB klubs: Satricinājumi neļaus dzīvot pa vecam  

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.