#Fakts, ka privātais sektors sācis tērēt pat nedaudz vairāk, kopējo kritumu ietekmēt nav spējis. 

Pēdējos gados vērojama elektroenerģijas patēriņa pakāpeniska samazināšanās, ekspertu viedoklis par nākotnes tendencēm dalās, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas kopējais elektroenerģijas patēriņš samazinājies par 1531 GWh jeb 19%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Lai gan tendences mājsaimniecību un juridisko klientu segmentā ir atšķirīgas, fakts, ka privātais sektors sācis tērēt pat nedaudz vairāk, kopējo kritumu ietekmēt nav spējis. 

Elektroenerģijas patēriņu Latvijā kopš 1991. gada var nosacīti iedalīt četros posmos, kur katru no tiem raksturo izteikts elektroenerģijas izlietojuma pieaugums vai kritums, norāda Lattelecom tet enerģijas tirgus eksperts Reinis Āboltiņš. 

Deviņdesmito gadu sākumā strauji samazinājās industriālo uzņēmumu un lielo elektrības patērētāju skaits, kas izraisīja tikpat strauju elektrības patēriņa sarukumu. Mājsaimniecību sektorā šis samazinājums gan bija mērens, ko var skaidrot ar salīdzinoši kompaktu elektrības patēriņu,» pauž R.Āboltiņš.Laika posmā no 1991. līdz 1994. gadam patērētās elektroenerģijas kopējais apjoms krities teju divkārt - no 8013 Gwh līdz 4402 Gwh. Eksperti to skaidro ar ekonomisko situāciju valstī - 1992. gadā piedzīvota augstākā inflācija kopš neatkarības atgūšanas. 

CSP dati liecina, ka 1992. gadā patēriņa cenas Latvijā gada laikā pieauga 10,5 reizes. Dārgāka palika arī elektroenerģija - saskaņā ar Latvenergo apkopoto informāciju 1992. gadā elektroenerģijas cena iedzīvotājiem no 0,06 rubļiem par kWh pakāpās līdz 3,36 rubļiem par kWh.Elektroenerģijas pieprasījuma izmaiņas izteikti atspoguļo situāciju valstī, domā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) enerģētikas institūta direktors, profesors Antans Sauhats. 

«Pēc valsts neatkarības atgūšanas redzams straujš elektroenerģijas patēriņa kritums, lēciens lejup viennozīmīgi saistāms ar PSRS sabrukumu un revolucionārajām izmaiņām Latvijā,» atzīmē profesors. CSP lauksaimniecības un vides statistikas departamenta direktors Armands Plāte atzīmē, ka šajā periodā zema bija arī iedzīvotāju maksātspēja. «Elektroenerģija tika izmantota taupīgi, bet elektroiekārtas - iegādātas mazāk,» pauž A.Plāte, atgādinot, ka iekārtu pieejamība tirgū un jaudīgāku mājsaimniecības elektroiekārtu pieslēgšana tīklam bija visai ierobežota.

Visu rakstu Patērētāji kļuvuši taupīgāki lasiet piektdienas, 26.janvāra laikrakstā Dienas Bizness!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.