Enerģijas, mobilitātes, tīro tehnoloģiju un viedo pilsētu jomā visveiksmīgāk sokas uzņēmumiem, kuri darbojas biznesa risinājumu (B2B) sektorā.
Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta fonda "InnoEnergy" vadītāja Latvijā Liene Kuplā novērojusi, ka enerģija, mobilitāte, tīrās tehnoloģijas un viedās pilsētas šobrīd ir ļoti aktuāli temati un šajā jomā visveiksmīgāk sokas uzņēmumiem, kas darbojas biznesa risinājumu (B2B) sektorā.
Kā piemēru L. Kuplā min "Aerones", kas piedāvā vēja turbīnu tīrīšanas un labošanas tehnoloģijas starptautiskā mērogā. Ir arī vairāki citi mēģinājumi jaunuzņēmumu vidū attīstīt biznesa idejas tādās jomās kas, piemēram, saistītas ar vēja ģeneratoriem, gazifikācijas sistēmām, enerģijas ieguves no otrreiz pārstrādātiem vai atjaunojamiem materiāliem.
Tāpat
Latvijā izteikti vērojama IT uzņēmumu attīstība, kas
specializējas dažādu mākslīgā intelekta un mašīnlasīšanas
risinājumu izstrādē. Šie faktori veicina ķēdes reakciju, kādā
veidojas jauni uzņēmumi, kuri izmanto šīs tehnoloģijas tālākiem
produktiem un pakalpojumiem. L. Kuplā uzskata, ka tieši vairāku
uzņēmumu sadarbība šobrīd ir ļoti izteikta un vērtējama
pozitīvi.
Pērn
Latvijā bija vērojama strauja dalītās mobilitātes risinājumu –
veloskūteru un automašīnu nomas pakalpojumu – ienākšana. L.
Kuplā teic, ka mobilitātes tehnoloģiskie risinājumi ir cits
jautājums un tie tik strauji nerodas. Pasaulē dzirdēts par pasta
pakalpojumiem pa gaisu un tiek runāts arī par ēdiena piegādi ar
dronu palīdzību, bet par šīs jomas attīstību Latvijā
ilgtermiņā spriest vēl esot pāragri.
Vaicāta
par tendencēm plašākā mērogā, L. Kuplā teic, ka uzņēmumi no
visas Eiropas aktīvi piesaka savu dalību dažādos konkursos,
tostarp "InnoEnergy" rīkotajās sacensībās "PowerUp!
Challange", lai atklātu sev līdz šim nezināmus apvāršņus
un paceltu savu biznesa ideju nākamajā līmenī. "InnoEnergy"
pieredze rāda, ka Latvijas uzņēmumi ir tikpat aktīvi kā
pārstāvji no tādām valstīm kā Ungārija, Polija, Turcija. "Tas
nozīmē, ka mūsu uzņēmēji ir gatavi startēt un pierādīt sevi
starptautiski," viņa norāda.
"2019.
gads "InnoEnergy Hub Latvia" ir bijis aktīvs – tas
iesākās ar "Primer" programmas īstenošanu sadarbībā
ar akseleratoru "Buildit". Pavasarī rīkojām "PowerUp!"
reģionālo finālu Rīgā, kurā uzvaras laurus plūca jaunuzņēmums
"Atlant3D". Šai komandai bija gods pārstāvēt Latviju
"PowerUp!" lielajā finālā Krakovā, Polijā un vairāk
nekā 300 jaunuzņēmumu konkurencē no 24 Centrāleiropas un
Austrumeiropas valstīm šī Latvijas komanda ieguva godpilno 2.
vietu un naudas balvu 10 tūkstošu eiro apmērā. "Atlant3D"
prezentētais risinājums ir 3D printera ražošana, kas mikročipu
un nanočipu izgatavošanas procesu padarītu daudz ātrāku un par
zemākām izmaksām," stāsta L. Kuplā.
2019. gada otrā pusē Parīzē norisinājās "InnoEnergy" pasākums ilgtspējīgas enerģijas jomā "The Business Booster". Tajā pirmo reizi tika prezentēti "InnoEnergy" veiktā pētījuma rezultāti, kuros tika atklāts, ka uzņēmēji ilgtspējīgas enerģētikas nozarē ieņem augstu vērtējumu piecās galvenajās pazīmēs: orientācija uz sasniegumiem, ietekme, tieksme uzņemties riskus, iekšējā kontrole un komandas darbs.
"Šis ir pirmais šāda veida pētījums par ilgtspējīgas enerģētikas nozares uzņēmējiem, tādējādi paužot atbalstu investoru un uzņēmumu vadības pārstāvju lēmumiem, kas saistīti ar biznesu. Pētījumā tika analizēti 800 uzņēmēju profili ar "InnoEnergy" patentētā komandas novērtēšanas rīka "E2 Talent®" palīdzību," teic L. Kuplā.
Šā gada pavasarī plānots realizēt "Primer" nākamo
programmu kopā ar partneriem "Buildit" un "TechHub
Riga". Šajā programmā jaunie tehnoloģiju, inovāciju un
enerģētikas uzņēmumi pieredzējušu ekspertu vadībā varēs
sagatavoties straujākam un precīzākam startam starptautiskā
uzņēmējdarbībā.
Db.lv
jau rakstīja, ka 2020. gadā Eiropas inovāciju un tehnoloģiju
institūts investēs 500 miljonus eiro zināšanu un inovāciju
kopienās. Finansējums katrai no astoņām zināšanu un inovāciju
kopienām piešķirts, izvērtējot to stratēģiju un biznesa plānus
2020. gadam, kā arī to līdzšinējos sasniegumus. Piemēram,
zināšanu un inovāciju kopienai "EIT InnoEnergy" tiks
piešķirti 77,8 miljoni eiro.
"Šīs
investīcijas nav tikai tam, lai radītu jaunus produktus vai
jaunuzņēmumus - tās ir domātas, lai risinātu steidzamu vajadzību
pēc lielāka skaita inovatīvu Eiropas risinājumu daudz plašākā
mērogā, kas risina neatliekamas sabiedrības problēmas,"
norāda Dirks Jans van den Bergs (Dirk Jan van den Berg), Eiropas
inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) valdes priekšsēdētājs.
EIT
direktors Martins Kerns (Martin Kern) piebilst, ka EIT ir Eiropas
inovācijas dzinējspēks un 2020. gadā, pamatojoties uz
iesniegtajiem plāniem, būs jūtama astoņu zināšanu un inovāciju
kopienu ietekme. "Rezultāti skaidri parāda, ka EIT ieguldījumi
pārvērš novatoriskas idejas produktos un pakalpojumos, lai Eiropa
būtu zaļāka, veselīgāka un ilgtspējīgāka. Mēs īpaši ceram
palielināt atbalstu inovatoriem un uzņēmējiem valstīs, kurās
EIT zināšanu un inovāciju kopienām ir ierobežota klātbūtne,"
viņš teic.
EIT
izveidots 2008. gadā kā Eiropas lielākā inovāciju kopiena ar
vairāk nekā tūkstoš partneriem un 50 inovāciju centriem.
Organizācija ir atbalstījusi vairāk nekā 2000 uzņēmumus,
radījusi vairāk nekā 6100 darbavietas un vairāk nekā 900 jaunus
produktus un pakalpojumus. Vairāk nekā 2200 studenti absolvējuši
ar EIT saistītas maģistra un doktora studiju programmas. Līdz šim
EIT atbalstītie uzņēmumi piesaistījuši vairāk nekā 1,5
miljardus eiro ārējās investīcijas.
Latvijā
darbojas piecas no astoņām EIT zināšanu un inovāciju kopienām -
"EIT Climate-KIC", "EIT Food", "EIT
RawMaterials", "EIT Health" un "EIT InnoEnergy".