Pārējā nauda ir privātais, valsts vai pašvaldības finansējums, kas piesaistīts līdztekus ES fondu līdzekļiem.

Projektu īstenošanas ilgums tikai atsevišķos gadījumos pārsniedz 24 mēnešus, savukārt cerētie ieguvumi mērāmi tūkstošos MW/h vai CO2 izmešu tonnu samazinājumā. "Dienas Bizness" aplūkoja tikai enerģijas ietaupījumu, kas tieši atspoguļojas uzņēmumu izmaksās.

Latvijā ar Eiropas līdzfinansējumu gan privātos, gan valsts uzņēmumos kopējais plānotais enerģijas ietaupījums ir aptuveni 150 000 MWh/ gadā un kopējais primārās enerģijas ietaupījums- ap 58 000 MWh/ gadā, kas naudas izteiksmē ir aptuveni 413 miljoni eiro.

Eiropas Savienības fondu 2014. - 2020. gada plānošanas periods tuvojas noslēgumam.

Kopumā energoefektivitātes uzlabošanai no ES fondiem šī perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" ir paredzēti 480 miljoni eiro, un lielākā daļa no šīs naudas jau ir nonākusi apritē, jo pilnā sparā tiek īstenoti projekti, un provizoriski varam sākt vērtēt arī gaidāmos rezultātus.

Finansējums tiek iegūts no programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4. prioritārā virziena "Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs"

Šajā ES fondu plānošanas periodā ES fondu projektus, arī energoefektivitātes jomā, uzrauga Centrālā finanšu līgumu aģentūra (CFLA), kas arī uzkrāj visu informāciju par piešķirto finansējumu.

Energoefektivitātes projektu datos blakus finansējumam ir fiksēts arī plānotais enerģijas ietaupījums un cita veida ieguvumi - CO2 izmešu samazinājums, atjaunojamo resursu izmantošana, efektivitātes rādītāji u.c. Tā kā projekti vēl tiek īstenoti, faktiskie rādītāji kļūs zināmi tikai vēlāk.