Db.lv jau ziņoja, ka pēdējā plenārsēdē aizejošā Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus ETL, kas Ekonomikas ministrijai (EM) deleģē uzdevumu pārraudzīt obligātā iepirkuma (OI) izlietojumu un novērst tā saņēmēju pārkompensāciju. Kontroles ietvaros iecerēts veikt elektrostaciju aprīkojuma pārbaudes, kā arī vērtēt, vai elektrostaciju darbība atbilst elektroenerģijas OI vai garantētās maksas par uzstādīto elektrisko jaudu nosacījumiem. Tāpat plānots veikt koģenerācijas elektrostaciju saražotās siltumenerģijas izlietojuma un informācijas pārbaudi.

Kopumā jebkas, kas vērsts uz stingrāku kontroli un rezultātu, vērtējams pozitīvi, jo, lai gan obligātās iepirkuma komponentes (OIK) jautājumam pastiprināta uzmanība pievērsta jau kopš pagājušā gada oktobra, reāla rezultāta joprojām nav, pauž Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Enerģētikas komitejas vadītājs Kaspars Osis. «Grozījumi jebkurā gadījumā ir pozitīva iniciatīva – tas ir labs progress, taču pagaidām vēl nepietiekams, ja raugās no potenciālā rezultāta viedokļa. Pēc tam, kad darbu noslēdza ekonomikas ministra Arvila Ašeradena OIK darba grupa, ir bijuši vairāki paziņojumi, ka kaut kas top, tomēr diemžēl nav pārliecības par izskanējušo risinājumu dzīvotspēju. Koncentrējoties uz galveno, jāsaka, ka noteikt stingrāku elektroenerģijas ražotāju kontroli ETL līmenī ir nepieciešams. Šobrīd likumprojekts, kā zināms, ir nodots jaunajai Saeimai. Jācer un jānovēl, ka aiz jaunievēlēto deputātu apņēmības likvidēt OIK slēpjas reāls un dzīvotspējīgs plāns, lai pēdējā gada laikā radītā nenoteiktība enerģētikas nozarē, kā arī OIK pārdales rezultātā radītais izmaksu palielinājums sezonālajiem un vienas maiņas ražotājiem tiktu mazināts,» uzsver K. Osis.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Saeimas deputāts Ivars Zariņš atklāj, ka otrajā lasījumā apstiprinātais likumprojekts nav tieši tāds, kādu to vēlējusies redzēt Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, taču tas ir labs pamats tālākam darbam. «Tautsaimniecības komisija likumprojektā vēlējās iekļaut skaidru definējumu trim svarīgām lietām – likuma līmenī noteikt skaidrus principus, kādai ir jābūt valsts atbalsta saņēmēju kontrolei, kā īstenojama pārkompensācijas novēršana, kā arī paredzēt, ka valsts atbalsts nepienākas tiem komersantiem, kuri atbalsta nosacījumus neizpilda. Tie ir ļoti pamatoti priekšlikumi, kuriem sen jau vajadzēja būt īstenotiem, lai nodrošinātu OIK atbalsta shēmas likumību un atbilstību Eiropas Savienības (ES) tiesību normām,» uzskata I. Zariņš, paužot cerību, ka jaunā Saeima pārņems izstrādāto likumprojektu un turpinās ar to strādāt. Deputāts uzskata, ka, pieņemot grozījumus, tiktu nodrošināta ātra un tiesiska OIK afēras izbeigšana, jo izmaiņas paredz EM veikt tādas darbības, no kurām līdz šim ministrija ir izvairījusies.
Asi kritizē

Visu rakstu Grozījumus likumā vērtē pretrunīgi lasiet otrdienas, 6.novembra laikrakstā Dienas Bizness! Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski! 

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.