To intervijā žurnālam "Dienas Bizness" norāda Austrumsomijas Universitātes docents un "Balesene OU" valdes loceklis Andrejs Belijs (Andrei Belyi). 

Bez šaubām, biznesa aprindas būs ieinteresētas pārdot dārgākus tehnoloģiskos risinājumus, piemēram, elektroauto vai saules paneļus. 

Nav arī izslēgts, ka daļa lobē attiecīga biznesa intereses, kam ir liela ieinteresētība tieši klimata ārkārtas situācijas izsludināšanā. Proti, visu veidu (gan cilvēki, gan uzņēmumi) patērētāji būs spiesti tērēt naudu tur, kur to citādi varētu arī netērēt, piemēram, tehnoloģiju nomaiņai. 

"Ātrumā pieņemtie lēmumi, piemēram, par straujām infrastruktūras izmaiņām, kuri pēc tam izrādīsies nepareizi, var nevis palīdzēt apkārtējai videi, bet – tieši pretēji – nodarīt tai vēl lielāku kaitējumu. Viens piemērs: modes lieta ir būvēt vēja parkus, kuri ražo elektroenerģiju, bet tajā pašā laikā tie noteiktos apstākļos maina ekosistēmu, piemēram, meža ekosistēmu," teic A. Belijs. 

Bez tam viens no atjaunojamās enerģētikas sarežģītākajiem jautājumiem ir, ko darīt ar tās radītajiem atkritumiem.

Visu rakstu lasiet 11. februāra žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.