Ekonomiskais pienesums no vēja parkiem nav tikai lokāls viena parka fenomens. Pēc Eiropas vēja asociācijas (Wind Europe) datiem vēja enerģija nodarbina aptuveni 370 000 cilvēku, un Eiropas vēja enerģētikas nozare pašlaik dod 52 miljardu eiro ieguldījumu ES iekšzemes kopproduktā (IKP). Eiropas vēja asociācija prognozē, ka līdz 2030. gadam jau 550 000 cilvēku Eiropā būs nodarbināti tieši vēja enerģētikā. Katra vēja turbīna, kas ir uzbūvēta Eiropā, rada 16 miljonu eiro ekonomisko aktivitāti . 

Atjaunīgā enerģija šobrīd ir ļoti augoša joma un pieprasījums pēc speciālistiem darba tirgū arvien pieaug arī Latvijā, tādēļ atzinīgi vērtējams vairāku augstskolu un tehnikumu piedāvājums apgūt izglītību tieši saistībā ar atjaunīgo enerģiju.  Piemēram, atjaunīgās enerģijas tehniķa izglītību var iegūt Daugavpilī, Liepājā, Valmierā un Rīgā. Jaunu speciālistu piesaiste ir viens no izaicinošākajiem, bet būtiskākajiem nosacījumiem arī nākotnes nozares izaugsmē. Vēja parku būvniecība Latvija stimulē ne tikai ražošanu, bet arī izglītības un pētniecības sektoru, kas ir pamats nozares tālākai attīstībai un inovāciju attīstībai. Kompetences, ko vietējie uzņēmēji ir ieguvuši, ir pamats tam, kā turpināt Latvijas virzību uz energoneatkarību un jaunu vēja enerģijas jaudu ieviešanu valstī. Jauni vēja parki un jaunas darbavietas atjaunīgās enerģijas jomā ir motivācija tam, kāpēc arī jauniešiem apgūt tieši šo nozari un palikt strādāt labi atalgotus darbus, un maksāt nodokļus tepat Latvijā. 

Ekonomiskais pienesums valstij

Lafloras VES ievērojami stiprina Latvijas ekonomiku vairākos līmeņos:

• Tiešās investīcijas: vairāk nekā 95 miljoni eiro tiks novirzīti vietējiem uzņēmumiem, kas iesaistīti būvniecības, inženiertehnisko pakalpojumu, loģistikas un iekārtu piegādes sektoros;
• Jaunu darba vietu radīšana: būvniecības un turpmākās ekspluatācijas laikā tiek radītas jaunas darba vietas;
• Sekundārās investīcijas: vēja parku būvniecības laikā aug pieprasījums pēc naktsmītnēm, ēdinātājiem un citiem pakalpojumiem tiešā parka tuvumā;
• Pašvaldību ieņēmumi: Jelgavas novada pašvaldība iegūs vairāk nekā 8 miljonus eiro 30 gadu laikā jeb ap 270 000 eiro gadā;
• Inovācijas un eksporta produkti: jaunā Consolis Latvija rūpnīca, kurā ražo vēja turbīnu dzelzsbetona torņus, ir potenciāls eksporta produkts visai Baltijai. Tāpat tiek strādāts ar inovācijām vides aizsardzības jomā, ko pārņemt citos AS "Latvenergo" vēja parkos;
• Enerģētiskā neatkarība: ar saražoto elektroenerģiju (aptuveni 350 GWh gadā) tiks nodrošināti 5 % no valsts elektroenerģijas patēriņa, samazinot energoresursu importa nepieciešamību un veicinot klimatneitralitāti.

Vairāk nekā 14 Latvijas uzņēmumi iesaistīti projektā

Lafloras vēja parka būvniecībā aktīvi iesaistīti vairāk nekā 14 Latvijas uzņēmumi, aptverot plašu darbības jomu spektru, to vidū:

• SIA "Windy" – projekta attīstītājs un realizētājs.
• SIA "UPB Nams" – atbild par vispārējiem būvdarbiem un infrastruktūras izbūvi.
• SIA "Forma 2" – nodrošina projektēšanas un inženiertehniskos pakalpojumus.
• SIA "Consolis Latvija" – ražo vēta turbīnu dzelzsbetona torņus, nodrošinot vietējo rūpniecības attīstību.
• Latvijas Universitāte nodrošina putnu pirmsbūvniecības monitoringu. 

Kopumā Latvijas uzņēmumu iesaiste ir bijusi plaša, gan ģeotehniskā un dabas vērtību izpēte un projektēšana, gan piegādes maršrutu izpēte, būvdarbu organizēšana un veikšana.

No visiem uzņēmumiem, kas pašlaik ir iesaistīti Laflora Energy būvniecībā, viena no lielākajām izaugsmes iespējām ir uzņēmumam Consolis Latvija, kas ražo vēja turbīnu dzelszsbetona torņus tepat Latvijā. Šis ir ne tikai labs piemērs, kā pašiem veicināt savu taustsaimniecību, bet arī tam, kā Latvija var ražot eksporta produktus vismaz Baltijas tirgum. Consolis Latvija ir atvērusi jaunu rūpnīcu Rumbulā ar 100 darbiniekiem, lai ražotu dzelzbetona vēja turbīnu torņus. Šādā veidā tiek nodrošināts ne tikai Lafloras vēja parka pieprasījums, tas ir arī potenciāls eksporta produkts.  

Laflora Energy vēja parks nodrošina to, ka Latvijā iespējams apvienot zaļās enerģijas attīstību ar vietējās ekonomikas stiprināšanu, jo tie ir ievērojami ienākumi vietējiem uzņēmumiem, pašvaldībai, kā arī veicina Latvijas energoneatkarību un ilgtspējīgu attīstību. Šis piemērs demonstrē, ka investīcijas atjaunīgajā enerģijā nav tikai solis pretī klimatneitralitātei, bet arī būtisks ieguldījums valsts tautsaimniecībā.

Projekta kopējās investīcijas sasniedz 185 miljonus eiro, no kuriem vairāk nekā puse – aptuveni 95 miljoni eiro – tiks ieguldīti Latvijas tautsaimniecībā. Šis projekts kalpo kā spilgts piemērs, kā atjaunīgā enerģija var stimulēt vietējo ekonomiku, radīt jaunas darba vietas un nodrošināt ilgtermiņa ienākumus pašvaldībām un tās iedzīvotājiem.

Kaut gan saules parkos darbu apjoms ir daudz mazāks nekā vēja parkā, AS "Latvenergo" pieredze ar Aizputes saules parku parāda, ka pastāvīgi parku būvē vairāk nekā 40 darbinieki un apkārtnē ir būtiski audzis pieprasījums pēc naktsmītnēm un pakalpojumiem. Nenoliedzami arī tas, ka jaunie un uzlabotie ceļi paliek iedzīvotāju lietošanā, un piekļuve uzlabotai augstsprieguma infrastruktūrai ir būtiska vērtība. 

Laflora Energy projekts ir pierādījums, ka Latvija var un tai ir liels potenciāls pilnam vēja turbīnu ražošanas ciklam – metāla un kompozītmateriālu izgatavošana,  vēja turbīnu daļu montāža, sagatavošana transportēšanai un uzstādīšana. 

Vēja parku attīstība nav tikai stāsts par atjaunīgo elektroenerģiju. Tā ir Latvijas iespēja attīstīt jaunus uzņēmējdarbības virzienus un padarīt mūsu ekonomiku konkurētspējīgāku.  Kopumā vēja enerģijas projektu īstenošana Latvijā ne tikai stiprinās valsts enerģētisko neatkarību, bet radīs stabilu pamatu dažādu nozaru ilgtermiņa attīstībai, sekmējot gan ekonomisko izaugsmi, gan reģionālo attīstību visā Latvijā.