OIK dzīres sagādāja valdība

Enerģētika
2018. gada 4. jūnijs 08:41

Pārlieku dāsnais atbalsts un nekontrolētā obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas attīstība ir valdības atbildība

Valsts radītā sistēma uzņēmējiem deva iespēju nopelnīt milzīgu naudu, un mēs nevaram pārmest, ka viņi šo izdevību izmantoja, intervijā DB atklāj Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Viņš atzīst, ka atbildība par gadu desmitos veidojušos situāciju ir jāuzņemas dažādu laiku valdībām, un skaidro, ka šobrīd problēma jau tiek risināta - OIK darba grupa turpina meklēt labākos risinājumus OIK maksājumu sistēmas atcelšanai.

Fragments no intervijas, kas publicēta 4. jūnija laikrakstā Dienas Bizness

Pagājušajā nedēļā aizvadīta ceturtā OIK darba grupas sēde - kas ir būtiskākās lietas, kas līdz šim paveiktas?

Darba grupa sāka savu darbu, sastādot plānu, kas paredzēja vairākas lietas, tajā skaitā primāri izprast atjaunojamo energoresursu (AER) ražotāju un OIK saņemošo staciju tipoloģiju. Daudziem bieži vien šķiet, ka atbalstu obligātā iepirkuma ietvaros saņem tikai zaļo enerģiju ražojošās stacijas, taču patiesībā šim atbalstam kvalificējas arī gāzes un biomasas koģenerācijas stacijas, hidroelektrosacijas, vēja elektrostacijas un citi ražotāji. Pašlaik mēs esam tikuši skaidrībā ar struktūru un atbalsta lielumiem, tāpēc šobrīd visiem darba grupas locekļiem ir pilnībā skaidrs un ir vienāda izpratne, kā darbojas OIK sistēma. Tāpat darba grupa turpina skatīt OIK sistēmas makroekonomisko izvērtējumu, pašlaik ir konstatēts, ka OIK ir kā atsevišķs nodoklis, kura apmērs ir teju 1% no Iekšzemes kopprodukta (IKP). Esam noskaidrojuši, kāda ir šī nodokļa ietekme uz dažādiem patērētāju segmentiem un tautsaimniecību kopumā. Darba grupā ir 24 dažādu sektoru pārstāvji, tas nozīmē, ka jebkurš jautājums uzreiz tiek skatīts vispusīgi. Esam sākuši diskutēt arī par potenciālajiem OIK atcelšanas instrumentiem, skaidrojot, kā iespējams mazināt OIK sistēmas ietekmi uz kopējo enerģētikas tirgu un tautsaimniecību. Darba grupa identificējusi 11 dažādus instrumentus, par ko pagājušajā sēdē arī sākām debatēt, mēģinot noskaidrot, kāda instrumentu kombinācija ļautu izpildīt Ministru kabineta (MK) doto uzdevumu. Šobrīd es sāku redzēt gaismu tuneļa galā.

Kāds ir darba grupas galvenais uzdevums - atrast veidu, kā izņemt OIK maksājumu no elektroenerģijas patērētāju rēķiniem vai atcelt OIK sistēmu kopumā?

Mēs skatāmies uz visu sistēmu, domājot, kādā veidā varam mazināt OIK ietekmi. Valdības mandāts ir ļoti precīzs - izvērtēt OIK sistēmas ietekmi uz tautsaimniecību un sagatavot priekšlikumus OIK maksājumu mehānisma atcelšanai. Paredzams, ka uz nākamo darba grupas sēdi tiks sagatavoti vairāki scenāriji, kā to izdarīt, tad sāksim diskutēt par optimālāko. Ir skaidrs, ka vienkārši apstādināt izveidoto OIK sistēmu nevar, jo tādā gadījumā valstij jārēķinās ar simtiem tiesvedību, kuru ietvaros tiktu pieprasīts kompensēt sākotnējās investīcijas vai nākotnē paredzēto maksājumu. Šāds scenārijs, visticamāk, nebūtu optimāls, tāpēc mēs meklēsim efektīvāko veidu, kā atcelt OIK maksājumu mehānismu. Tāpat darba grupai jāsagatavo priekšlikumi zaļās enerģijas ražotāju turpmākai efektīvai darbībai. Jāsaka, ka darba grupa strādā ļoti labi, kas man ir patīkams pārsteigums. Tiek nodrošināta vispusīga viedokļu pārstāvniecība, debates ir aktīvas, un es redzu, ka mēs varēsim valdībai piedāvāt diezgan labus scenārijus.

Vai šobrīd ir izstrādāts arī OIK maksājuma sistēmas atcelšanas juridiskais izvērtējums?

Pakāpeniski esam sākuši pievērsties arī šim jautājumam, tas ir darba grupas jūlija uzdevums. Nākamajā sēdē mēs noformēsim scenārijus, pēc tam savu darbu sāks juristi, skaidrojot, ko viens vai otrs scenārijs nozīmētu juridiskā ziņā.

Pēdējā sēdē ar savu viedokli par elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājuma sistēmas atcelšanu nāca klajā arī prokuratūra. Kāda ir prokuratūras pozīcija šajā jautājumā?

Prokuratūra savās pozīcijās ir stingra un uzskata, ka, raugoties no Satversmes perspektīvas, elektroenerģijas lietotājiem nebūtu pienākums atbalstīt ražotājus šādā veidā. Šī iemesla dēļ varam prognozēt, ka nākotnē šāda veida atbalsta maksājumi varētu tikt atcelti.


Visu interviju Uzņēmējiem nevar pārmest vēlmi nopelnīt lasiet 4. jūnija laikrakstā Dienas Bizness

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.