Viņš atklāj, ka sākotnēji uz darba grupas locekļiem mēģināts izdarīt politisko spiedienu, taču kopumā gala ziņojumā iekļautie priekšlikumi varēja būt arī sliktāki. Eksperts uzsver, ka šobrīd ir grūti paredzēt, kāda būs darba grupas priekšlikumu tālākā virzība, taču, visticamāk, OIK likvidēts netiks.

Fragments no intervijas

Aizvadītajā nedēļā Ekonomikas ministrija (EM) nāca klajā ar darba grupas priekšlikumiem par OIK maksājuma atcelšanu. Kā vērtējat šos priekšlikumus?
Tie varēja būt arī sliktāki, jo darba grupa iesākās katastrofāli. Sākumā darba grupas locekļi tika iepazīstināti ar SKDS pētījumu, kurā atklāts, ka visa Latvijas sabiedrība ir pret OIK. Tas nozīmē, ka jau pašā sākumā uz darba grupas locekļiem tika mēģināts izdarīt politisko spiedienu. Uz vienu no sēdēm tika uzaicināts arī prokurors, kurš stāstīja par prokuratūras iesniegumu Satversmes tiesā, kas atkal radīja spiedienu. Dažam varbūt tas bija interesanti, bet es uzskatu, ka nopietnam darbam tas traucēja. Izskanēja arī dažādi revolucionāri priekšlikumi, piemēram, ka labāk maksāsim Eiropas Komisijai soda naudas, nekā izpildīsim atjaunojamo energoresursu (AER) mērķi. Tas radīja ļoti nomācošu iespaidu. Ja pēc būtības tiktu izskatīti visi darba grupas locekļu rakstiskie priekšlikumi, rezultāts varēja būt labāks, taču būsim reālisti – labi, ka vēl tā.

Jūs minējāt, ka sākotnēji radās priekšstats, ka uz darba grupas locekļiem tika mēģināts izdarīt politisko spiedienu. Vai tas neraisīja pārdomas, ka atsevišķi priekšlikumi tika sagatavoti jau pirms darba grupa sāka diskutēt par iespējamajiem risinājumiem?

Kaut kas jau noteikti bija sagatavots, jo gala ziņojumu EM jau no paša sākuma traktēja kā savu darbu. Arī tiekoties ar industrijas pārstāvjiem, EM rīkojās savā ierastajā manierē un pārņēma ziņojuma vadību. Procedūra atļāva iesūtīt savus priekšlikumus, taču skaidrs, ka EM tos filtrēja, tāpēc jāsecina, ka gala ziņojums tikai daļēji atspoguļo darba grupas locekļu viedokļus. Galvenais uzstādījums bija pēc iespējas lētāka elektrība, turklāt jau rīt. Ņemot vērā darba grupas sastāvu, protams, neko citu gaidīt arī nevarēja.

OIK likvidēšanas scenārijs paredz atjaunot subsidētās elektroenerģijas nodokli (SEN), noteikt ierobežotas peļņas normas, reformēt jaudas maksājumus, nākotnē ieviest zaļos sertifikātus kā arī citas lietas. Cik veiksmīgi, jūsuprāt, ir šie piedāvātie risinājumi?

SEN politiskajos paziņojumos šobrīd tiek minēts kā viens no efektīvākajiem pasākumiem, taču jāsaka, ka par šo priekšlikumu darba grupā bija daudz strīdu un iebildumu. Arī es šo priekšlikumu neatbalstu, jo SEN naudas plūsmu nodrošina no patērētāju maksājumiem, to nemaksā uzņēmumi. Tas nozīmē, ka tā ir bezjēdzīga naudas dzīšana, nodokļu sistēmas kompromitācija un patērētāju maldināšana. Atjaunot šādu sistēmu būtu pilnīgi negodīgi. Ja maksājumus patiešām vēlas samazināt, tad jābūt dūšai skaidri un gaiši pateikt: «Mēs ieviesām iepirkumu tarifus, un mums pietiek argumentu tos par 15% samazināt. Tiesājieties veseli.» Ir jārunā skaidra valoda, nevajag mānīties. Iekšējās peļņas kontrolēšanu es uzskatu par ekonomisku absurdu. Ja investīciju lēmums pieņemts, ņemot vērā likumdošanas normas leģitīmos mērķus, tad tāds ir investīciju lēmums. Doties iekšā mikroekonomiskajā līmenī tad, kad mēs runājam par makroekonomiskām lietām, ir nepareizi. Runājot par jaudas maksājumu reformu, jāsaka, ka es pret to iebildu jau no paša sākuma. Lielākais valsts atbalsta saņēmējs šobrīd ir Latvenergo, kas pašlaik ir akciju sabiedrība ar pilnībā atjaunotu korporatīvo struktūru.
Ar to tad arī valdībai pašai kā īpašniekam jātiek galā, nav jāatsaucas uz darba grupu. Nevajag likt darīt cilvēkiem to, kas viņiem nav jādara, jo ir cilvēki, kas par to saņem algu. Šis priekšlikums iekšēji tika ļoti daudz kritizēts, līdzīgi kā rosinājums nākotnē OIK aizstāt ar zaļajiem sertifikātiem. Ceturtajā sanāksmē es iesniedzu priekšlikumu par pāreju no pašreizējās feed-in tariff sistēmas uz feed-in premium sistēmu, kas nozīmē, ka visi pašreizējie enerģijas ražotāji nokļūst tirgū, centrālā iepirkuma procedūra vairāk nenotiek un ražotāji saņem tikai fiksētu piemaksu. Šī sistēma ir nesalīdzināmi vieglāk pārvaldāma, savukārt atbalsta budžets ir daudz vienkāršāk prognozējams. Es uzskatu, ka šī sistēma būtu labs kompromiss. Ja mēs noņemam visas šīs bezjēdzīgās, birokrātiskās, nekompetentās pārbaudes un atļaujam biznesam brīvi darboties tirgus apstākļos ar nelielu atbalstu, tas neapšaubāmi sistēmu padara vienkāršāku. Vēl vairāk – tas atļauj gludi pāriet no pašreizējās sistēmas uz jauno regulējumu. Zaļie sertifikāti nekādā ziņā nebūtu labi, taču es pilnībā saprotu EM nodomus, apgalvojot, ka līdz ar zaļo sertifikātu ieviešanu cenu noteiks tirgotāji un visu regulēs tirgus. Tas, protams, izklausās ļoti labi, politiski pārdodami.

Vai bija vēl kādi, jūsuprāt, vērtīgi priekšlikumi, kas izskanēja darba grupā, taču tika atstāti «aiz borta»?
Nē, jo nevarētu teikt, ka darba grupas locekļi būtu bijuši ļoti aktīvi priekšlikumu sniedzēji. Uzskatu, ka visaktīvāk tika pārstāvēti uzņēmēji, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Darba devēju konfederācija nepārtaukti centās aizstāvēt uzņēmēju intereses. Tas ir dabīgi, jo viņiem nav nekādas daļas par to, kā attīstās enerģijas sektors. Neviens negrib runāt par to, kas ir drošība, neviens negrib runāt par to, ka nākotnē taps jaunas darba vietas, ka tās ir iespējas Latvijas industrijai. Tāpat darba grupa negribēja apspriest arī mūsu tuvāko kaimiņu pieredzes.

Kāpēc?

Nedaudz traucēja arī tas, ka EM tomēr jau bija gatavs scenārijs. Daudziem darba grupas locekļiem neinteresēja nekas cits, atskaitot zemas cenas. Mērķis bija atcelt OIK, atrodot risinājumu, kā patērētājs varētu par to nemaksāt. Galvenais uzstādījums bija – lai notiek brīnums.

Visu rakstu OIK ir un paliks lasiet pirmdienas, 6.augusta laikrakstā Dienas Bizness!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.