To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo valdes locekle, attīstības direktore Ilvija Boreiko. Viņa norāda, ka līdzās uzņēmuma pašu projektu īstenošanai tiek praktizēta augstas attīstības stadijā esošu saules un vēja parku projektu iegāde, lai pēc iespējas īsākā laika posmā tiktu izbūvēts un papildināts Latvenergo koncerna atjaunīgo energoresursu portfelis.

Fragments no intervijas

Kur un cik lielas summas 2024. gadā investē Latvenergo?

Koncerna 2024.gada investīciju plāns paredz kapitālieguldījumus 460 milj. eiro apmērā. Ieguldījumi tiek īstenoti trīs lielos blokos. Pirmais bloks ir kapitālieguldījumi sadales tīklos – kopējais apjoms ap 150 milj. eiro. Sadales tīklu uzturēšanai aktīvi izmantojam arī iespējas, ko sniedz ES  dažādu fondu finansējums. Otrais ieguldījumu bloks ir esošo elektroenerģijas ražošanas aktīvu - HES un TEC - uzturēšana, pilnveide un rekonstrukcija, lai nodrošinātu to drošību un ilgtspējīgu darbību. Kopējais kapitālieguldījumu apjoms esošo aktīvu  uzturēšanai un rekonstrukcijai ir ap 70 milj. eiro.  Lielākais  no projektiem ir Daugavas HES hidroagregātu rekonstrukcijas projekta turpināšana, rekonstruējot pēdējos trīs nerekonstruētos (no kopumā 23) hidroagregātus.  

Otrs nozīmīgākais projekts  ir Pļaviņu HES rezerves pārgāznes izbūve.  Ūdeņiem bagātīgos brīžos šobrīd ir nepieciešams atvērt Pļaviņu HES aizvarus, kuri uzbūvēti tieši virs stacijas un kas vienkāršam vērotājam rada majestātisku ūdenskrituma skatu. Taču šāda darbība diemžēl rada stacijas vibrācijas, ietekmējot tās  drošību, jo tā ir uzbūvēta uz mīkstām gruntīm. Tāpēc viens no topošās rezerves pārgāznes uzdevumiem būs nodrošināt Pļaviņu HES papildu ūdens caurlaidības spēju vismaz 4000 m3/s. Jau ir izstrādāts skiču projekts un veiktas apjomīgas izpētes. 2024. gadā plānots uzsākt rezerves pārgāznes būvprojekta izstrādi, aktualizējot un papildinot jau izstrādāto tehniskā projekta dokumentāciju, projektu plānots īstenot līdz 2030. gadam.  

Šīs ieceres precīzas kopējās izmaksas būs iespējams noteikt pēc būvprojekta izstrādes un visu nepieciešamo būvdarbu iepirkumu veikšanas. Esam veikuši pētījumu par iespējām Pļaviņu HES uzstādīt akumulējošo staciju līdzīgi kā Kroņu HES Lietuvā, kur tiek veikta ūdens pārsūknēšana no lejas bjefa un augšas bjefu. Tomēr pētījumi parāda, ka  tehnisku iemeslu dēļ Pļaviņu HES šādu akumulējošo staciju uzstādīt nav iespējams, papildus tam nav arī ekonomiskā pamatojuma. 

Trešais lielais investīciju bloks ir kapitālieguldījumi atjaunīgās enerģijas projektos no saules un vēja. Kopējais plānotais kapitālieguldījumu apjoms 2024.gadā ir ap 200  miljoniem eiro.  Lielākie projekti 2024. gadā tiek īstenoti Latvijā un Lietuvā. Pašlaik Lietuvā dažādās attīstības pakāpēs ir septiņu saules parku projekti, bet ekspluatācijā nodoti ir jau seši. Kopējā Latvenergo saules elektrostaciju jauda dienvidu kaimiņvalstī plānota nedaudz vairāk kā 300 MW. Igaunijā — Lūganusē (Lüganuse) –  tikko nodots ekspluatācijā saules parks ar jaudu 7MW. Kopumā arī Igaunijā tiek plānots īstenot zaļās enerģijas projektus ar kopējo jaudu līdz 400 MW. Latvijā pašlaik izbūvē ir 13 saules parki ar kopējo jaudu 108 MW, no kuriem ekspluatācijā 2024. gadā plānots nodot 12. 

Kāpēc Lietuvā un Igaunijā jau darbojas Latvenergo saules parki, bet Latvijā vēl tikai top? 

Saules enerģija, no kuras ražot elektroenerģiju, pašlaik ir viens no ātrāk ieviešamajiem projektiem un vienlaikus arī ekonomiski efektīvs risinājums. Latvenergo stratēģiskais mērķis ir ar saules enerģiju kāpināt ražošanas jaudas tieši vasarā, kad Daugavas HES ir zemākā enerģijas izstrāde, kas saistīta ar ūdens pieteci. Papildus jāmin, ka vasarā nav nepieciešams siltums, līdz ar to arī TEC efektīva darbība vasarā ir ierobežota.  

Baltijā, ņemot vērā starpsavienojumus, pēc būtības ir vienots elektroenerģijas tirgus, tāpēc arī valstij (vietai), kurā realizēt saules parku projektus, nav izšķirošas nozīmes. Latvenergo ar elektroenerģijas tirdzniecību nodarbojas gan Lietuvā, gan Igaunijā, aizņemot 6% tirgus daļu ziemeļu kaimiņvalstī un 16% tirgus daļu dienvidu kaimiņvalstī. Nenoliedzami, ka Latvijas tirgū elektroenerģijas tirdzniecībā aktīvi spēlētāji ir Igaunijas Enefit un Lietuvas Ignitis, Latvenergo saglabājot tirgus daļu 56 % apmērā. Ja runā par tendencēm Baltijā, tad kopējais Baltijas valstu elektroenerģijas patēriņš 2023.gadā ir par aptuveni 3% mazāks nekā 2022.gadā jeb 26,9 TWh. 

Patēriņa samazinājums pēdējos divos gados ir vērojams visās Baltijas valstīs, un to galvenokārt ietekmē pieaugošais mikroģenerācijas apjoms elektrotīklā. Tas nozīmē, ka daļu nepieciešamās elektroenerģijas klienti saražo sev paši, un nozīme ir arī tam, ka šajās valstīs tika sekmēta labvēlīgāka normatīvā vide dažādu atjaunīgās enerģijas projektu ātrākai attīstībai. Kādēļ? Tas saistīts ar faktu, ka kaimiņvalstīs vēsturiski ir bijis daudz zemāks atjaunīgās enerģijas īpatsvars kopējā enerģijas bilancē un lielāks elektroenerģijas imports nekā Latvijā. Tādēļ arī Latvenergo pirmos saules parkus ekspluatācijā ir nodevusi tieši kaimiņvalstīs, tai skaitā Igaunijā, kur atjaunīgās enerģijas projektiem valsts bija noteikusi atbalsta mehānismus, kas sekmēja to attīstību. 

Visu rakstu lasiet žurnāla Dienas Bizness 9.jūlija numurā!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.