To, atsaucoties uz Latvijas Pārvades sistēmas operatora ikgadējo novērtējuma ziņojumu, atklāj AS Latvenergo Izpētes un attīstības direktors Māris Balodis, piebilstot, ka vējš ir viens no perspektīvākajiem atjaunojamo energoresursu (AER) veidiem elektroenerģijas ražošanas segmentā. Jau ziņots, ka Latvenergo tuvāko trīs gadu laikā ir iecerējis realizēt vēja parka pilotprojektu, bet ap 2025. gadu energokoncerns varētu sākt domāt arī par lielāku vēja parku izveidi. Nozares pārstāvji šo ieceri pagaidām vērtē piesardzīgi.

Gatavi ieguldīt

Racionāla VES jaudu integrācija kopējā Latvenergo ģenerācijas portfelī ir viens no konkurētspējīgas elektroenerģijas ražošanas pamatnosacījumiem, skaidro M.Balodis, atgādinot, ka uzņēmuma īpašumā jau šobrīd ir VES Ainažos. «Šajā stacijā uzstādītā jauda ir ap vienu megavatu. Arī pilotprojekta ietvaros esam iecerējuši izbūvēt salīdzinoši nelielas stacijas ar kopējo jaudu apmēram 10MW. Šobrīd plānots, ka stacijas tiks izvietotas Kurzemē, taču tiek izskatītas arī citas teritorijas. Tāpat pašlaik veicam ieguldāmo līdzekļu aplēsi un iespējamo risku novērtēšanu. Jāatzīmē, ka liela mēroga projektos, izmantojot aprobētas un plaši pielietotas tehnoloģijas, īpatnējās ražošanas izmaksas iespējams ievērojami samazināt, taču pilotprojekta gadījumā šīs izmaksas ir lielākas, jo, neraugoties uz augstu darbības efektivitāti, atdeves rādītāji var būt zemāki. Tajā pašā laikā, realizējot šādus projektus, tiek būtiski mazināti lielu investīciju riski,» pauž M.Balodis, uzsverot, ka uzņēmums sistemātiski pēta jaunu enerģijas ģenerācijas avotu izveides iespējas.

«Tiek prognozēts, ka Latvijas apstākļos VES projekti bez subsīdijām varētu sākt atmaksāties no 2025. gada. Šāds scenārijs varētu būt iespējams, pieaugot elektroenerģijas cenai tirgū un attīstoties lielākas jaudas efektīvākām tehnoloģijām, kā rezultātā mēroga efekta dēļ samazinās īpatnējie kapitālieguldījumi, taču, protams, pastāv arī vairāki citi faktori. Būtiskākais rādītājs, kas nosaka projektu atmaksāšanos, ir vēja ātrums. Piemēram, VES Ziemeļjūras piekrastē Lielbritānijā vai Dānijā, salīdzinot ar Latviju, ir būtiski lielāka izstrāde, kas nodrošina arī labākus atmaksāšanās rādītājus,» teic uzņēmuma pārstāvis, piebilstot, ka Latvenergo koncerns ir gatavs investēt ražošanas aktīvu atjaunošanā un attīstībā. «Tas ilgtermiņā palīdzēs nodrošināt ilgtspējīgu pozīciju reģionālajā tirgū, jo, pieaugot konkurencei, ir svarīgi ieguldīt jaunās tehnoloģijās un biznesos, kas palielina ražošanas diversifikāciju un sniedz pievienoto vērtību. Risku apetīte inovatīvu projektu attīstībā šobrīd ir aktuāls jautājums dažādās nozarēs, taču Latvenergo ir izvērtējis, ka šāda neliela VES pilotprojekta realizācija ir samērīga ar kopējo koncerna apgrozījumu, aktīviem un nerada nozīmīgus riskus konkurencei vai būtiskam izmaksu pieaugumam,» stāsta Izpētes un attīstības direktors. Vēja enerģijas asociācijas (VEA) valdes loceklis Kristaps Stepanovs gan Latvenergo ieceri vērtē skeptiski.

Trūkst stratēģijas

Latvenergo nav privāts uzņēmums, tāpēc tas nevar rīkoties tā, kā ienāk prātā, un skriet pretim modernām lietām, neanalizējot plānotās investīcijas, pauž K.Stepanovs. «Investīcijas faktiski tiks ņemtas no koncerna peļņas un nenonāks kopējā valsts budžetā, tāpēc rodas pārdomas, ka, iespējams, šos līdzekļus varēja izmantot arī krietni lietderīgāk. Manuprāt, skaidras attīstības stratēģijas neesamība tik svarīgam uzņēmumam kā Latvenergo ir pilnīgi nepieļaujama. Turklāt nav saprotams, ko savas kompetences ietvaros ir darījusi vai tieši nedarījusi uzņēmuma padome. Lai izvērtētu VES attīstīšanu, primāri vajadzētu analizēt vietējos projektus, kā arī sadarboties ar šāda veida projektu attīstītājiem kaimiņvalstīs. Lai arī šie projekti veicinās AER izmantošanu, nevar pieļaut neapdomīgu un nepamatotu līdzekļu izšķērdēšanu - investīcijām ir jābūt veiktām ar mērķi pelnīt. Nav pieļaujama situācija, ka šādi pilotprojekti tiktu dotēti no Latvenergo peļņas, tādējādi mazinot iemaksas valsts budžetā, kas tikai un vienīgi kropļotu nākotnes VES attīstību kopumā. Šie pilotprojekti ir sava veida testa brauciens. Sanāks vai nesanāks - tad jau redzēs, un tas nekas, ka par testu būs jāmaksā divreiz,» secina K.Stepanovs, atgādinot, ka vēsturiski tieši Latvenergo bija pirmais VES ieviesējs Baltijas valstīs.

«Lai gan šobrīd sākotnēji uzstādītās jaudas šķiet ļoti nelielas un maznozīmīgas, tās sniedz mums datus par vēja potenciālu reģionā. Šajā ziņā varētu teikt, ka Latvenergo jau ir īstenojis pilotprojektu, tādēļ uzņēmuma iecere man nav saprotama,» atzīst VEA valdes loceklis. Viņam piekrīt arī Zviedrijas vēja enerģijas uzņēmuma SIA Eolus vadītājs Latvijā Gatis Galviņš.

Visu rakstu lasiet 24. maija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.