Iepriekš EM aģentūrai LETA atzina, ka līdz 2030.gadam plānots izstrādāt vēja parka projektu, kura izstrādes un infrastruktūras izveidei varētu piesaistīt Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) līdzfinansējumu. Projektā plānots izveidot lielas jaudas - vismaz 700-1000 megavatu - atkrastes vēja parku.

No memoranda teksta izriet, ka abu valstu sadarbības mērķis ir veicināt Latvijas un Igaunijas kopīgo atkrastes vēja enerģijas ražošanas teritoriju attīstību un sekmēt atjaunojamās enerģijas pārrobežu ražošanas izveidi un papildu pārvades jaudas.

Ar kopīgu projektu valstis vēlas palielināt atjaunojamās elektroenerģijas ražošanu un samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, nodrošināt ilgtspējīgu, drošu un cenas ziņā pieejamu energoapgādi Latvijā un Igaunijā. Tāpat iecerēts veicināt turpmākus starpsavienojumus starp abām valstīm, lai atkrastes vēja parkus izmaksu ziņā efektīvi savienotu ar patērētājiem. Ar memoranda parakstīšanu abas valstis paudīs apņemšanos atbalstīt prognozēto darbību turpmāku attīstīšanu un īstenošanu, kā arī veicināt brīvprātīgu sadarbību saskaņā ar pārvaldības un atbalsta struktūru, kas izklāstīta turpmākajos punktos.

Tiesa, memorandā ir ierakstīts tikai politiskais nodoms, ar šo memorandu nav paredzēts ne noteikt jaunas juridiskas saistības, ne aizstāt vai grozīt pašreizējas juridiskas saistības. Tāpat ar memorandu netiek piešķirtas jaunas pilnvaras un netiek noteiktas finanšu saistības, visas saistības tiek apmierinātas, izmantojot pašreizējos resursus. Vienlaikus kopprojekta ietvaros dalībnieki visas izmaksas un ieguvumus paredz dalīt vienādās daļās.

Patlaban nav zināms, kur tieši atradīsies vēja parks, tomēr memorandā norādīts, ka kopprojekta atrašanās vieta tiks izraudzīta, pamatojoties uz tehniski ekonomisko pamatojumu, kurā tiks izvērtētas piemērotas atrašanās vietas Latvijas un Igaunijas teritoriālajos ūdeņos un/vai ekonomiskajās zonās saskaņā ar jūras plānojumiem.

Tāpat tiks ņemti vērā pašreizējie un iespējamie jaunie atkrastes vēja parku attīstības projekti. "Atrašanās vietai jāatbilst abu valstu interesēm, primāri ņemot vērā sociāli ekonomiskos aspektus, bet izvērtējot arī ar tīklu saistītos un citus valstij būtiskus jautājumus," pausts memorandā.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) aģentūrai LETA iepriekš atzina, ka vēja enerģijas attīstība tuvākajā desmitgadē Baltijas valstīm ir ļoti nozīmīga, turklāt līdzšinējā pieredze rāda, ka liela apmēra vēja parku attīstība nesokas, tāpēc ir nepieciešama aktīvāka valsts līmeņa iesaiste.

"Ar Igaunijas kolēģiem esam vienisprātis, ka īstenojot kopīgu projektu varam gūt lielākus ieguvumus ar zemākām izmaksām. Sadarbības memorands iezīmē pirmos soļus, lai projektu konkretizētu un veiktu ieguvumu-izmaksu analīzi. Pēc tās varēs lemt par turpmāku projekta īstenošanu," sacīja Vitenbergs. Ministrs piebilda, ka vēja parku varētu būvēt privāti investori, kuri tiks noteikti atklāta konkursa ietvaros.

Pēc EM rīcībā esošās informācijas, Igaunijas valdība 30.jūlijā ir apstiprinājusi saprašanās memorandu.