Viņa skaidroja, ka šā gada sākumā būs jāturpina kopā ar Klimata un enerģētikas ministriju (KEM) un pašvaldībām meklēt risinājumus, lai līdzsvarotu iedzīvotāju intereses un valsts enerģētikas politikas mērķus.

"Jāņem vērā, ka 2026. gads ir Saeimas vēlēšanu gads, kad politiķi ļausies populisma spiedienam, un būs grūti pieņemt racionālus lēmumus. Vēja enerģijas jautājums polarizē sabiedrību, ko visdrīzāk izmantos arī politiķi," uzsvēra Duka-Gulbe.

Viņa norādīja, ka svarīgi būs turpināt sabiedrībai skaidrot vēja enerģijas nepieciešamību un vēja parku ietekmi uz dabu un cilvēku veselību. Plānots izstrādāt prasības pieļaujamās mirgošanas, trokšņu un infraskaņas ietekmei, kā arī noteikt apgaismojuma prasības aviācijas drošībai. Pašlaik šīs prasības nosaka, izmantojot starptautiskas aprēķinu metodes un robežvērtību normatīvus, taču svarīgi ir izstrādāt regulējumu Latvijas mērogā.

Duka-Gulbe skaidroja, ka 2026. gadā arvien aktuālāks jautājums būs par darba drošību vēja parku būvniecības un uzturēšanas laikā, kā arī par speciālistu sagatavošanu darbam vēja parkos.

"Mūsu kopīgais mērķis ir nodrošināt, ka Latvija nezaudē iespēju kļūt pašpietiekamai elektroenerģijas ražošanas ziņā, un atjaunojamā enerģija kļūst par pamatu ilgtspējīgai ekonomikai un sabiedrības labklājībai," norādīja VEA izpilddirektore.

VEA darbojas kopš 1998. gada, un tās mērķis ir sekmēt vēja enerģijas izmantošanu Latvijā, līdzdarbojoties nozares regulējuma un vides sakārtošanā, kā arī veicināt sabiedrības informētību un izpratni par atjaunojamajiem, it īpaši vēja, energoresursiem.