Viņš norādīja, ka atbilstoši likumam līdz 2030. gadam ir jāsamazina siltumnīcas efektu radošās gāzu (SEG) emisijas par 16%.

"Lai to panāktu, likums paredz ļoti konkrētus atjaunojamās enerģijas veidu īpatsvarus kopējā tirgotāja enerģijas portfelī, kas degvielas tirgotājiem būs jānodrošina nākamo gadu laikā," skaidroja Vība.

Viņš minēja, ka "Virši" uz šo likumu skatās pozitīvi un likuma pieņemšana arī Latvijas ekonomikai ir racionāls solis. Pēc viņa teiktā, svarīgākais ir tas, ka likums motivēs vietējo zaļo degvielas veidu ražošanu, jo degvielas tirgotājiem būs stimuls izmantot vietējos zaļos risinājumus, nevis pildīt prasības ar importētu biodegvielu no citām valstīm, kā tas bieži bija līdz šim.

Vība apliecināja, ka "Virši" noteikti būs viens no uzņēmumiem, kas pievērsīsies Latvijā ražotam zaļajam biometānam, un mēģinās mazināt atkarību no importētās biodegvielas.

Vienlaikus viņš atzina, ka ir grūti komentēt, ko darīs citi tirgus dalībnieki, tomēr "Virši" šis likums dod papildu stimulu vēl vairāk investēt un attīstīt saspiestās dabasgāzes tīklu, piebilstot, ka būs nepieciešams arī skaidrojošais darbs, lai motivētu transporta uzņēmumus, kāpēc biometāns patlaban ir loģiskāka izvēle.

LETA jau ziņoja, ka 1. janvārī stājās spēkā Transporta enerģijas likums, kas ar mērķi "zaļināt" nozari līdz 2030. gadam nosaka sasniegt transportam realizētās enerģijas emisiju intensitātes samazinājumu par 16%.

Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM) norāda, ka Transporta enerģijas likuma mērķis ir līdz 2030. gadam nodrošināt degvielu portfeļa dažādošanu, veicinot biodegvielas, biometāna, ūdeņraža un elektroenerģijas izmantošanu un radot priekšnoteikumus šo degvielu ražošanai Latvijā. Transporta enerģijas portfeļa zaļināšanas mērķi nosaka Eiropas direktīvas prasības.

Vienlaikus likums paredz izveidot alternatīvās degvielas uzpildes un uzlādes infrastruktūru, īpaši TEN-T tīkla autoceļos, tādējādi veicinot degvielas uzpildes staciju attīstību un vienlaikus smagā transporta un sabiedriskā transporta dekarbonizāciju. Veidojot skaidrus investīciju signālus, pēc iespējas jānodrošina, ka tīklu veido no privātā, nevis publiskā finansējuma.

Jau ziņots, ka "Virši-A" koncerna apgrozījums 2024. gadā bija 380,578 miljoni eiro, kas ir par 10,7% vairāk nekā 2023. gadā, bet koncerna peļņa samazinājās par 8,4% - līdz 4,671 miljonam eiro. Vienlaikus koncerna mātesuzņēmums 2024. gadā strādāja ar 353,479 miljonu eiro apgrozījumu un 6,125 miljonu eiro peļņu.

"Virši-A" koncernā ietilpst mātessabiedrība "Virši-A", SIA "Virši loģistika", SIA "Virši Renergy" un "Virši Lietuva".

Uzņēmuma lielākie akcionāri, pēc kompānijas publiskotās informācijas, ir Jānis Riekstiņš (20,99%), Jānis Rušmanis (20,84%), Ruta Plūme (20,81%), Andris Priedītis (12,79%) un Ilgvars Zuzulis (12,79%). Kompānijas akcijas ir iekļautas biržas "Nasdaq Riga" alternatīvajā tirgū "First North".