Pēdējos gados Eirāzijā ir notikušas strukturālas pārmaiņas reģionu savienošanās, tirdzniecības un sadarbības veidā. Ģeopolitisko satricinājumu, traucēto piegādes ķēžu un drošu austrumu-rietumu maršrutu meklēšanas kombinācija ir palielinājusi Transkaspijas telpas nozīmi. Centrālāzijas valstis, kuras kādreiz skāra dažādi ģeogrāfiskie ierobežojumi, ir spērušas vēl nebijušus soļus, lai stiprinātu reģionālo koordināciju, modernizētu infrastruktūru un veidotu ciešākas, integrētākas attiecības ar Eiropu. Azerbaidžāna šajā procesā ir strauji kļuvusi par neaizstājamu valsti, kas savieno Centrālāziju ar Dienvidkaukāza, Turcijas un Eiropas tirgiem, portālā commonspace.eu raksta Dr. Vasifs Huseinovs*.

Šī jaunā realitāte tika oficiāli atzīta 2025. gada novembrī, kad Azerbaidžāna tika vienbalsīgi uzņemta kā pilntiesīga dalībniece Centrālāzijas valstu vadītāju konsultatīvajā sanāksmē Taškentā. Tā, kas ilgi bija C5 grupa, tika pārveidota par C6, iezīmējot vēsturisku brīdi: Kaspijas jūra vairs nebija robeža, kas atdala divus reģionus, bet gan vienotas ģeopolitiskās un ģeoekonomiskās telpas centrs. Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs šo apvienošanos raksturoja kā "vienota ģeopolitiska un ģeoekonomiska reģiona" rašanos, savukārt Uzbekistānas prezidents Šavkats Mirzijojevs Azerbaidžānas iekļaušanu nosauca par vēsturisku un ierosināja pārveidot konsultatīvo platformu par strukturētu reģionālu institūciju, kas spēj veidot drošības, ekonomikas, vides un digitālo politiku.

Šo pārmaiņu institucionālā loģika ir skaidra. Azerbaidžānas modernā infrastruktūra, tostarp Alatas osta, digitalizētas muitas sistēmas un multimodālās loģistikas platformas, ir Vidējā koridora rietumu segmenta pamatā.

Centrālāzija ar savu augošo ekonomiku un augošajiem savienojamības plāniem ir austrumu segmenta nostiprināšanas punkts. Reģiona savstarpējā atkarība vairs nav teorētiska, bet gan funkcionāla: kravu plūsmas kopš 2022. gada ir četrkāršojušās, un Eiropa arvien vairāk uzskata šo koridoru par būtisku savas ilgtermiņa ekonomiskās noturības nodrošināšanai.

Eiropas Savienība ir reaģējusi izlēmīgi. Pēc Global Gateway inicitatīvas ES un Centrālāzijas kopīgā samitā Samarkandā 20225. gada aprīlī ES paziņoja par 12 miljardus vērtām investīcijām savienojamībā, enerģijas tranzītā un digitālajā kooperācijā. Liela daļa investīciju ir vērsta uz Vidējā koridora stiprināšanu — mērķi, ko ES atkārtoti apstiprināja ES un Centrālāzijas ekonomikas forumā un vēlāk tajā pašā gadā Taškentā notikušajā Savienojamības investoru forumā. Brisele tagad atklāti atzīst, ka koridora panākumi ir atkarīgi no saliedēta reģiona, kas aptver abas Kaspijas jūras puses.

Tomēr ES institucionālā iesaiste joprojām darbojas, izmantojot C5+1 formātu, kas tika izveidots laikā, kad Azerbaidžāna nebija daļa no Centrālāzijas iekšējās koordinācijas mehānismiem. Tā kā reģionālā platforma tagad ir paplašināta līdz C6, ES sadarbības arhitektūra arvien vairāk neatbilst Eirāzijas ģeopolitiskajai un ekonomiskajai realitātei. Tāpat kā Centrālāzijas valstis pārveidoja savu grupējumu par C6, arī ES C5+1 ietvaram ir jāattīstās par C6+1. Tikai šis paplašinātais formāts ļautu Briselei pilnībā iesaistīt reģionālos dalībniekus, kas veido Austrumu–Rietumu koridoru, nodrošinot saskaņotas investīcijas, saskaņotus standartus un integrētu politikas plānošanu.

Arguments par labu pārveidei attiecas arī uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Vašingtona 2025. gada novembrī rīkoja pirmo ASV un C5 samitu, atspoguļojot atjaunoto Amerikas apņemšanos attiecībā uz reģionu. Samitā tika uzsvērta piegādes ķēdes noturība, kritiski svarīgi minerāli, tīra enerģija un droši transporta maršruti. Tomēr, tāpat kā ES, ASV turpina darboties novecojušā C5+1 arhitektūrā, kas vairs neatspoguļo reģiona iekšējo evolūciju. Ja Azerbaidžāna tagad ir pilntiesīga Centrālāzijas konsultatīvā formāta dalībniece un galvenā dalībniece Transkaspijas savienojamībā, tad arī ASV un Centrālāzijas partnerībai vajadzētu pāriet uz C6+1.

Tas nav tikai diplomātiskas simbolikas jautājums. Azerbaidžāna ir vienīgā valsts, kas pabeidz Vidējā koridora rietumu pusi. Bez Baku ostām, dzelzceļa, enerģētikas infrastruktūras un digitālajiem koridoriem Austrumu-Rietumu savienojums nevar funkcionēt kā konkurētspējīgs maršruts. ES un ASV stratēģijas attiecībā uz reģionu, kas vērstas uz dažādošanu, noturību un atvērtu savienojamību, paliks nepilnīgas, ja vien tās pilnībā neintegrēs Azerbaidžānu.

Papildus savienojamībai Azerbaidžāna un Centrālāzijas valstis arvien vairāk koplieto prioritātes enerģētikas pārejā, digitālajā transformācijā, vides pārvaldībā, ūdensapgādes drošībā un jauniešu mobilitātē. Šīm kopīgajām darba kārtībām ir nepieciešama reģionāla platforma, kas atzīst visu Kaspijas jūras baseinu un tā saiknes ar Eiropu veidojošo dalībnieku kopienu. C6 formāts nodrošina šo pamatu; tagad ārējiem partneriem ir jāpielāgo sava piesaistīšanās tam.

Azerbaidžānas iekļaušanās C6 nav tikai politisks žests, bet gan strukturālas pārmaiņas Eirāzijas reģionālajā ģeometrijā. Tā kā ES un ASV pastiprina savu stratēģisko iesaisti un C6 valstis formulē ambiciozākus reģionālos mērķus, ir pienācis laiks izveidot C6+1 sistēmu, kas saskaņo politisko, ekonomisko un infrastruktūras koordināciju visā reģionā.

Kaspijas jūra vairs nav robeža; tā ir integrēta reģiona sirds. ES un ASV C5+1 formātu pārveidošana par C6+1 formātu ir loģisks nākamais solis, lai nodrošinātu abu Kaspijas jūras pušu kopīgu virzību – saskaņoti, stratēģiski un ar kopīgu mērķi.

* Dr. Vasifs Huseinovs ir vecākais padomnieks Starptautisko attiecību analīzes centrā (AIR centrs) un lektors Khazar Universitātē Baku, Azerbaidžānā.