Vidējās stundas darbaspēka izmaksas Latvijā pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo ceturksni pirms gada, pieauga par 7,4%, kas ir straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" ceturtdien publiskotie dati, kas apkopoti par 26 bloka valstīm.
Straujāks darbaspēka izmaksu pieaugums ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2024. gada attiecīgo laika periodu reģistrēts Slovēnijā (+17,1%), Bulgārijā (+13,9%), Horvātijā (+11%), Lietuvā (+9%), Ungārijā (+8,9%) un Grieķijā (+8,7%), bet Čehijā fiksēts identisks kāpums kā Latvijā. Igaunijā darbaspēka izmaksas pieaugušas par 5,2%.
Darbaspēka izmaksu kāpums ceturtajā ceturksnī fiksēts visās ES dalībvalstīs, izņemot Maltā, kur tās sarukušas par 3,7%.
ES vidējās stundas darbaspēka izmaksas ceturtajā ceturksnī gada izteiksmē palielinājās par 3,7%, bet eirozonā pieaugums bija par 3,3%.
Rūpniecībā vidējās stundas darba izmaksas ES ceturtajā ceturksnī gada salīdzinājumā pieauga par 3,1%, bet eirozonā kāpums bija par 2,5%. Latvijā rūpniecībā stundas darbaspēka izmaksas oktobrī-decembrī bija par 8,2% lielākas nekā pirms gada, Lietuvā fiksēts 7,9% pieaugums, bet Igaunijā reģistrēts 7,3% kāpums.
Savukārt būvniecībā vidējās darbaspēka izmaksas stundā oktobrī-decembrī gada izteiksmē ES palielinājās par 4,5%, bet eirozonā - par 4%. Tostarp Latvijā reģistrēts izmaksu pieaugums par 7,1%, Lietuvā bijis kāpums par 7%, bet Igaunijā pieaugums par 1,9%.
Ceturtajā ceturksnī darbaspēka stundas izmaksas pakalpojumu nozarē ES bija par 3,9%, bet eirozonā par 3,4% lielākas nekā pirms gada. Latvijā darbaspēka izmaksas pakalpojumu sektorā aplūkotajā periodā pieauga par 8,1%, Lietuvā - par 9%, bet Igaunijā - par 5,4%.
Darbaspēka uzturēšanas izmaksas veido tēriņi darba algām, prēmijām un piemaksām, kā arī nodokļu un sociālās apdrošināšanas maksājumi.
Dati nav pieejami par Beļģiju.
