Absolūts
vairākums Latvijas iedzīvotāju (94%) ir pārliecināti, ka
sabiedrībai būtu jāatbalsta krīzē nonākušos uzņēmējus,
iegādājoties Latvijā ražotas preces, liecina "Swedbank Finanšu
institūta" pētījums.
Atsaucoties uzņēmēju un valdības aicinājumiem, iedzīvotāji ir
gatavi biežāk nekā iepriekš iegādāties vietējās izcelsmes
preces, iepirkties vietējos veikalos un mudina līdzīgi rīkoties
arī savus draugus un paziņas. Tomēr 65% aptaujāto atzīst, ka
priekšroku Latvijas precēm un pakalpojumiem vairumā gadījumu dod
tad, ja cena būtiski neatšķiras vai tā ir zemāka nekā ārvalstu
ražojumiem.
Kā
atklāj pētījums, 89% iedzīvotāju jau šobrīd regulāri piedomā,
lai viņu iepirkumu grozā nonāktu vietējo ražotāju produkcija.
Skaidri redzams, ka Latvijas iedzīvotāji emocionāli jūtas
līdzatbildīgi par iespējami ātrāku ekonomikas atveseļošanos –
pārliecinošs vairākums aptaujāto (96%) uzskata, ka šī mērķa
sasniegšanai patērētājiem ir jāatbalsta vietējie ražotāji un
pakalpojumu sniedzēji.
Nelielā iedzīvotāju daļa, kas uzskata, ka
vietējo uzņēmēju iespējami ātrāka atlabšana pēc krīzes nav sabiedrības atbildība (6%), savu viedokli galvenokārt pamato ar
Latvijas iedzīvotāju pārāk zemo maksātspēju, kas, viņuprāt,
potenciāli atstātu mazu ietekmi uz uzņēmumu atkopšanos (65%).
Vēl skeptiķu vidū valda nostāja, ka par uzņēmējdarbības
atlabšanu drīzāk būtu jārūpējas valstij, ieviešot kādus
atbalsta pasākumus (38%), un uzskata, ka krīze ir atlases
mehānisms, kurā izdzīvo stiprākie (35%).
Iecienītākie
Latvijas produkti ir pārtika – kopumā 88% patērētāju uz sava
galda vislabprātāk liek vietējo ražotāju produktus. Daudz retāk
Latvijas precei priekšroka tiktu dota, iegādājoties saimniecības
preces (30%), preces mājai un dārzam (27%), atpūtai domātas
preces un pakalpojumus (26%), apģērbu (16%), kosmētiku (14%) un
aksesuārus (8%).
Ar mērķi vairāk atbalstīt vietējos uzņēmējus,
savu uzvedību mainījuši 35% patērētāju, biežāk nekā iepriekš
iegādājoties vietējās izcelsmes preces un pakalpojums, biežāk
iepērkoties vietējos veikalos, kā arī uz līdzīgu rīcību
aģitējot savus radus, draugus un paziņas.
Taču novērojama
izteikta tendence, ka lielākie atbalstītāji ir tie iedzīvotāji,
kas arī līdz šim izvēlējušies Latvijas produkciju pat tad, ja
tā cenas ziņā bijusi dārgāka.
"Domājot
par vietējo ražojumu iegādi prioritāri ārvalstu precēm un
pakalpojumiem, likumsakarīgi pirmā izvēle saistīta ar pārtiku,
jo tā ir lielākā izdevumu kategorija Latvijas mājsaimniecībām.
Vienlaikus tās arī ir visplašākā sortimenta preces, ar ko
ikdienā saskaramies. Protams, jāņem vērā patērētāju uzvedības
maiņa krīzes ietekmē kopumā, kad iedzīvotāji atturas no lielāku
pirkumu veikšanas, taupības nolūkā atsakās no jauna apģērba
iegādes un mazāk tērē izklaidei. Līdz ar to Latvijas iedzīvotāju
spēja savu finansiālo iespēju robežās sniegt atbalstu vietējiem
uzņēmumiem dažādu nozaru griezumā ir atšķirīga," norāda "Swedbank Finanšu institūta" eksperte Evija
Kropa.
Cena
pircējiem ir nozīmīgs faktors – iepērkoties vairumā gadījumu
(65%) Latvijas precēm un pakalpojumiem priekšroka tiek dota
situācijās, ja to cena būtiski neatšķiras vai ir zemāka par
ārvalstu ražojumu cenām. Vien ceturtā daļa (24%) iedzīvotāju
ir gatavi maksāt vairāk, lai atbalstītu vietējos uzņēmumus. Tie
lielākoties ir patērētāji, kuru ikmēneša ienākumi pārsniedz
1000 eiro. Gandrīz trešā daļa (29%) aptaujāto atzīst, ka
sekmīgākai krīzes pārvarēšanai labprāt atbalstītu vietējos
uzņēmumus vairāk, tomēr šī brīža finansiālajā situācijā
ir spiesti izvēlēties lētāko piedāvājumu.
"Līdztekus
cenas līdzsvarošanai ar ārvalstu precēm un pakalpojumiem,
vietējiem ražotājiem rūpīgāk jādomā par skaidru savas preces
izcelsmes norādīšanu. Nedaudz vairāk nekā puse aptaujāto (57%)
norāda, ka Latvijas ražojumu atpazīšana veikalos sagādā
lielākas vai mazākas grūtības, tādēļ tas ne vienmēr izdodas.
Nepārprotama un tieša informācija par preces vietējo izcelsmi
palielina iespēju, ka patērētājs tai dos priekšroku un biežāk
atsauksies aicinājumam atbalstīt Latvijas uzņēmējus,"
pauž E.Kropa.
Iedzīvotāju aptauju veicis "Swedbank Finanšu institūts" sadarbībā ar "Snapshots" 2020. gada maijā, ar interneta starpniecību aptaujājot 752 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.