2024. gadā tika reģistrēti 6515 tādi incidenti.

Lielākā daļa būtisko kiberincidentu saistīti ar krāpniecību, pikšķerēšanu un ļaunprātīgu pāradresēšanu.

RIA ģenerāldirektora vietnieks kiberdrošības jomā Gerts Auvērts norādīja, ka kiberdraudi arvien vairāk kļūst par problēmu vienkāršiem cilvēkiem, jo plaši izplatītā krāpšana noved ne tikai pie naudas zaudējumiem, bet arī pie uzticības un drošības izjūtas zuduma.

Pakalpojumatteices (DDoS) uzbrukumu skaits Igaunijā pērn sasniedzis jaunu rekordu un gada laikā pieaudzis par vairāk nekā trešdaļu līdz 756 uzbrukumiem. Vienlaikus tikai nepilns simts no tiem ietekmēja pakalpojumus, kuriem tika uzbrukts. Tas ir uzlabojums salīdzinājumā ar 2024. gadu, kad no uzbrucēju viedokļa veiksmīgs bija gandrīz katrs piektais DDoS uzbrukums.

Būtisks notikums pagājušajā gadā bija ne tikai uzbrukumu mēroga un tehniskās sarežģītības pieaugums, bet arī uzbrucēju loka paplašināšanās. Lai gan iepriekš Igaunija bija populārs mērķis prokremliskajiem haktīvistiem, pagājušajā gadā tai uzbruka arī propalestīniešu grupas no Tuvajiem Austrumiem, Ziemeļāfrikas un Dienvidaustrumāzijas. Viņu lielākās kampaņas pret Igauniju, kas izraisīja vislielāko pakalpojumu pārtraukumu skaitu, tika reģistrētas aprīlī un maijā.

Turpinājās arī izspiedējvīrusu uzbrukumi, to skaitam un nodarītajiem zaudējumiem visā pasaulē turpinot pieaugt. Starp izspiedējvīrusu upuriem Igaunijā bija loģistikas uzņēmums, kas otro reizi kļuva par upuri, un ģimenes medicīnas centrs, kur noziedznieki šifrēja pacientu datus, medicīniskās kartes un pierakstu laikus.

Pagājušajā gadā tika reģistrētas vairāk nekā 48 000 drošības ievainojamību, kas ir par piekto daļu vairāk nekā 2024. gadā. Nespēja savlaicīgi instalēt atjauninājumus šo ievainojamību novēršanai noveda, piemēram, pie virtuālā privātā tīkla iekārtu kompromitēšanas divās valdības iestādēs, izspiedējvīrusa uzbrukuma kādam Igaunijas uzņēmumam, ļaunprogrammatūras infekcijas Igaunijas bibliotēkas sistēmā un daudziem citiem incidentiem.

Tomēr visnozīmīgākos globālos pārtraukumus pagājušajā gadā izraisīja tehniskas problēmas lielākajos mākoņpakalpojumos. "Tas mums atgādināja, ka pat tirgus līderi nevar izvairīties no pārtraukumiem," teica Auvērts.

Viņš prognozēja, ka kibertelpā arī turpmāk tiks sasniegti jauni rekordi, jo pieaug noziedznieku spējas izstrādāt arvien veiksmīgākas shēmas.

"Jautājums ir par to, vai esam tam gatavi un cik lielu kaitējumu ļausim sev nodarīt. Mākslīgā intelekta un lielo valodu modeļu attīstība turpinās, un noziedznieki, kā arī agresīvi režīmi, varēs izmantot mākslīgo intelektu, lai arvien ātrāk un efektīvāk uzbruktu saviem mērķiem. Vienlaikus mākslīgais intelekts neapšaubāmi ir spēcīgs instruments, kas vienkāršo gan cilvēku, gan organizāciju ikdienas dzīvi. Tomēr nedrīkstam aizmirst par saistītajiem riskiem un nedrīkstam nodot kontroli no cilvēkiem tehnoloģiju rokās," brīdināja Auvērts.