Investīciju piesaistes apjomi aug, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras reorganizācijas mērķi sasniegti, arī šogad plānots piesaistīt miljardu eiro. Tomēr lielajā un saldajā panākumu medus burkā draud iepilēt darvas pikucis, to intervijas noslēgumā atklāj LIAA direktore Ieva Jāgere.
Gada sākumā LIAA paziņoja par piesaistīto investīciju apjomu 2025. gadā, kas krietni pārsniedz 2024.gada rezultātus. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis norādīja uz LIAA realizēto reformu, kas ir galvenais panākumu iemesls. Pirms nedaudz vairāk kā gada intervijā jau stāstījāt par iecerēto. Šobrīd varat pastāstīt, ko konkrēti reforma ir devusi ikdienas darbā?
Vēlos uzsvērt, ka reforma jau sākotnēji tika plānota ar mērķi transformēt aģentūras darbību, lai tās fokuss būtu vērsts vairāk uz investīciju piesaisti. Reorganizācijas laikā tika izveidots pilnīgi jauns departaments – Investīciju un uzņēmējdarbības attīstības departaments. Tajā arī ir koncentrētas visas ar investīciju piesaisti saistītās funkcijas, ieskaitot arī atbalsta nodaļu, kas gatavo kvalitatīvus investīciju piedāvājumus, ko tālāk sūtām investoriem. Reorganizācijas ceļā tika izveidota struktūra, ka mūsu ārvalstu pārstāvjiem viens no rezultativitātes rādītājiem ir investīciju piesaiste. Līdztekus tika izveidots arī reģionālais tīkls. Iepriekš reģionālajā tīklā bija tikai biznesa inkubatori. Tos pārveidoja par klientu apkalpošanas centriem. Šo centru vadītāji atbild par reģionu uzņēmējiem, brauc pie viņiem, stāsta gan par eksporta tirgu paplašināšanas iespējām, gan arī apzina viņu investīciju plānus un vajadzības gadījumā proaktīvi iesaistās, atnesot ziņu Rīgas komandai. Proti, jautājums ir, kas mums ir pa spēkam, lai reģionā šis investīciju plāns varētu realizēties.
Ārvalstu un pašmāju investīcijas ir ar vienādu atbalstu?
Maldīgs ir priekšstats, ka mēs rūpējamies tikai par ārvalstu investīcijām un investoriem. Līdz ar reorganizāciju mēs vienlīdz rūpējamies gan par ārvalstu, gan Latvijas investoriem - par kvalitatīvu investīciju piesaisti. Latvijas investorus mēs atbalstām tāpat, lai viņu nauda tiktu ieguldīta tepat, Latvijā, un uzņēmums turpinātu attīstīties. Proti, visi tie labumi, kas ir pieejami ārvalstu investoram, ir pieejami arī vietējam. Piemēram, lielā LIAA un Altum kopējā lielā kapitāla atlaides programma, ko Latvijas uzņēmēji aktīvi izmanto. Iepriekšējos uzsaukumos atbalstu ir saņēmuši SIA Stiga RM, Latvijas finieris, kas paplašināja savu Rēzeknes ražotni. Tie ir Latvijas uzņēmēji, kas ir saņēmuši nopietnu atbalstu attīstībai. Galvenais pamatojums – viņiem ir augstas pievienotās vērtības eksporta produkts.
Pieņemu, ka pēc reformas darbinieku skaits būtiski nemainījās. Notika iekšēja spēku pārbīde, varat to skaitliski raksturot?
Jā, funkcijas nodaļām tika pārdalītas, un skaidrs, ka ieguvēja ir jaunradītā nodaļa, tomēr es nevaru pilnvērtīgi analizēt ainu, kā bija pirms tam, jo darbu šeit sāku līdz ar reformu un uz galda bija jaunā organizācijas struktūra. Šobrīd jau minētajā Investīciju komandā Rīgā ir deviņi cilvēki, kas strādā tikai ar investoriem. Ir 23 ārvalstu pārstāvji, kuriem ir dalīti pienākumi – investīcijas un eksports. Iepriekš ārvalstu pārstāvju galvenais uzdevums bija eksporta veicināšana, šobrīd fokuss ir mainīts - ir divi vienlīdzīgi uzdevumi. Ir vēl reģionālās pārstāvniecības, bet viņu uzdevums galvenokārt ir apkalpot jau esošos investorus. Struktūra ir izveidota no nulles, bet cilvēki ar investīcijām ir strādājuši arī iepriekš.
LIAA iepriekš bija uzsvars darbā ar tūrisma attīstību un veicināšanu. Vai šis virziens ir saglabāts?
Tūrisms ir viena no prioritātēm, jo mēs to uztveram kā eksportu. Tūrisma gadījumā ir viena priekšrocība – naudu atved uz Latviju, tā tikai jāpaņem. Tūrisms ir daļa no eksporta aktivitātēm. Ir saglabāta atsevišķa nodaļa, kas pilnvērtīgi veic visas aktivitātes, piedalās starptautiskajās izstādēs, ved uz Latviju gan medijus, gan influencerus, gan tūrisma operatoru pārstāvjus. Tūrisma dinamika šobrīd ir augoša, un tas priecē, bet darba šajā jomā ir diezgan.
Teicāt - kvalitatīvo investīciju piesaiste. Kas tas ir?
Kvalitatīvās investīcijas ir tās, kas mums kā valstij dod lielāko pienesumu ekonomikai. Pirmkārt runa ir par augstas pievienotās vērtības industrijām, kas, ienākot šajā teritorijā un apstrādājot vietējos resursus, dod vislielāko pievienoto vērtību un lielāko pienesumu iekšzemes kopprodukta izaugsmei. Piemēram, pakalpojumu jomā mums ir augsti kvalificēts darbaspēks, un ir nozīmīgi, ka viņi strādā šeit, Latvijā. Tāpat preču gadījumā ir nozīmīgi, ko eksportē – apstrādātu koksni vai zāģbaļķus. Proti, pievienotā vērtība veidojas, ja to pievieno. Savukārt augstu pievienoto vērtību veido augsti kvalificēti darbinieki.
Visu interviju lasiet 24.februāra žurnālā Dienas Bizness!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
