Latvijas siltumnīcas gāzu emisiju apjoms 2023. gadā bija par 66,6% mazāks nekā 1990. gadā. Pēc emisiju apjoma samazinājuma Latvija ir ceturtajā vietā pasaulē, liecina Pasaules Bankas dati. Latvija kā Eiropas Savienības (ES) pirmrindniece vislabāk parāda visas ES tendenci. Proti, daudzos gadījumos, lai samazinātu emisiju apjomu, energoietilpīgā ražošana vienkārši tiek likvidēta, kas loģiski izraisa ekonomikas stagnāciju. Tendence ir vērojama visā ES, bet Latvijā īpaši. 

Globālā aina

Kopš 2004. gada, kas ir arī Latvijas iestāšanās ES gads, situācija emisiju jomā globālajā tirgū ir krasi mainījusies. Salīdzinājuma ņemam trīs lielākās salīdzināmās ekonomikas – Ķīnu, Amerikas Savienotās Valstis (ASV) un ES. Salīdzināmais lielums – CO2 ekvivalenta miljardi tonnu. Proti, 2000. gadā Ķīna emitēja 3,67 miljardus tonnu, ASV – 5,93, bet ES – 3,56. 2004. gadā Ķīnas emisiju apjoms sasniedza aptuveni ASV emisijas un Eiropas kopējo izmešu daudzumu pārsniedza jau par aptuveni pusotru miljardu CO2 ekvivalenta tonnām. 2010. gadā Ķīna emitēja 9,13 miljardus tonnu, ASV – 5,52, ES – 3,41. 2023. gadā ES emisijas bija 2,51 miljards tonnu CO2 ekvivalenta, ASV – 4,68, bet Ķīnas – 13,26. 

Zīmīgi, ka 2011. gadā Ķīna apsteidza ASV pēc rūpniecībā un būvniecībā radītās kopējās pievienotās vērtības apjoma. Protams, pagaidām Ķīnas dominante ir vairāk kvantitatīva, jo 2024. gadā radītā pievienotā vērtība nozarēs bija 6,8 triljoni ASV dolāru, ES – 4,3 triljoni, ASV – aptuveni 5 triljoni. Proti, izmešu apjoma pieaugums nedod tikpat lielu pievienotās vērtības pieaugumu minētajās nozarēs, tajā pašā laikā ir skaidri redzams: jo vairāk Ķīna sadedzina, jo lielāka kļūst tās ekonomika. Visticamāk, laikam ejot, arī Ķīna spēs sasniegt kvalitatīvos rādītājus, bet pagaidām šī valsts turpina dedzināt tik, cik vien spēj sadedzināt, lai iegūtu pārsvaru ražošanā un būvniecībā.

ASV atšķirībā no ES ir izstājusies no Parīzes vienošanās, un tas gada laikā ir devis jūtamu izaugsmes atšķirību starp abām savienībām. Proti, ASV ekonomika aug straujāk, un ir skaidrs, ka līdz ar metāla kausēšanas un citu energoietilpīgo nozaru atdzimšanu ASV arī CO2 izmešu apjoms pieaugs, nevis samazināsies. Jāpiebilst, ka Ķīna ir kļuvusi par dominējošo ekonomiku metāla un celtniecības materiālu ražošanā. Pandēmijas laikā ES imports no Ķīnas auga lēcienveidīgi, bet arī līdz 2020. gadam tirdzniecības bilance nebija spoža. Atsevišķi būtu jāpētī atjaunīgās enerģijas stacijām nepieciešamo elementu importa statistika, ko mudina darīt ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumi Pasaules ekonomikas forumā, kur viņš norādīja, ka ES enerģijas ražošana samazinājusies aptuveni par piektdaļu (20%), bet tās cena augusi par vairāk nekā 60%. Proti, ja ES pērk saules un vēja staciju galvenos elementus no Ķīnas, kas gaisā izkūpina miljardiem tonnu CO2 ekvivalenta, un tā sadārdzina pašmāju enerģiju, tas ir pielīdzināms ekonomiskai pašnāvībai.

Eiropas dārziņā

ES valstis, kas draudzīgi seko Parīzes vienošanās galvenajiem virzieniem, pēc būtības pat dubultojot savienības izmešu apjomu, tuvākajā laikā nespēs panākt ASV, nerunājot par Ķīnu. Turklāt šāda vaļība ES ietekmi kopējā pasaules CO2 katlā būtiski nemainīs, ja pieņemam, ka Ķīna turpina palielināt izmešu daudzumu līdzšinējā tempā. Tas nenozīmē, ka vajadzētu apzināti atkāpties pie atpalikušām XIX gadsimta tehnoloģijām un enerģijas iegūšanai kurināt ogles, kas, starp citu, Vācijā jau notiek. 

Proti, atteikšanās no kodolenerģijas jau šobrīd ir atzīta par klaju muļķību, tomēr daudzos gadījumos atjaunot spēkstaciju darbību tūdaļ nav iespējams. Īsi sakot, Eiropas vadošā ekonomika Vācija šobrīd piedzīvo dārgas enerģijas krīzi, un tas ietekmē arī pakārtoto apstrādes rūpniecību tādās satelītvalstīs kā Latvija. Latvija vairāk nekā 30 gadus ir mazinājusi izmešu apjomu, tomēr 66% vērtais samazinājums, kas mūs ierindo ceturtajā vietā pasaulē, ir ar pēcgaršu. Proti, Latvijā pēc vairāku nozaru (cukura ražošanas, metāla kausēšanas u. c.) praktiskas likvidācijas energoietilpīgās ražošanas faktiski nav. 

Dažādu Ķīnas preču importa lēciens pandēmijas laikā vien atklāj enerģijas cenu ietekmi uz būvmateriālu un citu materiālu tirgu.Proti, Latvijas loma Eiropas dārziņā ir pakārtota: pie mums pārsvarā komplektē, ražo mazas detaļas mazās ražotnēs, kurās galvenais energoefektivitātes stāsts slēpjas angāru siltumizolācijā un apgaismojumā. Latvijas ekonomikas turpmākā attīstība ir tieši atkarīga no Vācijas, Francijas, Dānijas un Nīderlandes veiksmes vai neveiksmes, bet visas šīs valstis gluži tāpat kā mēs Latvijā vēl aizvien uzticīgi paliek pie Parīzes vienošanās, kas veiksmīgi tiek galā ar ražošanu un kāpina enerģijas cenu.

Mums dūmu gandrīz nav

Interesants Pasaules Bankas mērījums ir CO2 ekvivalenta tonna uz valsts iedzīvotāju. Šajā sadaļā, starp citu, Ķīna nav pirmajā vietā. ASV ar 14 CO2 ekvivalenta tonnām uz iedzīvotāju ir 12. vietā pasaulē, bet Ķīna ar 9,4 tonnām uz iedzīvotāju – vispār tikai 19 vietā. ES vidēji uz iedzīvotāju ir 5,6 tonnas CO2 ekvivalenta. Latvija ar 3,5 tonnām uz iedzīvotāju ir 74. vietā pasaulē, tikai nedaudz apsteidzot valstis, kurās vispār par ražošanu ir grūti runāt, piemēram, Afganistānu, Ugandu, Madagaskaru, Ruandu, Nigēru u. c.Līdztekus, ja paņemam rūpniecībā un celtniecībā radīto pievienoto vērtību un attiecinām to uz vienu iedzīvotāju, jau ir redzama samērā tieša saikne starp ražošanu un CO2 izmešiem. Var teikt, ka mūsu nelielo izmešu apjomu var skaidrot ar vāju rūpniecību, kuru pēc būtības glābj būvniecības sadaļa, ko aprakstījām iepriekš šajā rubrikā – stāstā Betona ekonomika.

Detalizēts pierādījums par CO2 ekvivalenta uz vienu iedzīvotāju saikni ar rūpniecībā un būvniecībā radīto pievienoto vērtību atrodams Jura Paidera rakstā Pēdējo 35 gadu laikā Latvija ir viena no līderēm izmešu apjoma samazinājumā žurnālā Dienas Bizness. Līdzībās runājot, par Latviju var droši teikt: jo mazāk kurinām, jo vēsāka ir ekonomikas krāsns vai otrādi – jo tā ir vēsāka, jo mazāk to esam kurinājuši. Viss, protams, sākas ar enerģijas ražošanu, tās cenu politiku, tostarp cenām ne tikai ražotājiem, bet arī mājsaimniecībām, bet tālāk seko domino efekts. Izvēles, kas ir izdarītas 35 gadu garumā, šobrīd ir grūti pavērst pretējā virzienā. Līdzībās – mums šobrīd var būt lēta un laba malka, bet krāsnis ir sabrukušas. Dūmu nav, bet ekonomikas krāsns ir auksta. Kuram tas rūp?