Augstākais līmenis

Šī gada pirmajā ceturksnī bezdarbs Latvijā ir palielinājies līdz augstākajam līmenim pēdējos divos gados un sasniedza 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati. Salīdzinājumā ar 2019. gada pēdējo ceturksni bezdarbs Latvijā ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, kas ir straujākais bezdarba kāpums Latvijā kopš 2009. gada, saka AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš Taču COVID-19 izraisītā krīze ekonomikā un ne tikai attīstās ļoti dinamiski, tādēļ mēnesi vai divus veci makroekonomiskie rādītāji faktiski jau ir novecojuši un maz raksturo situāciju ekonomikā šobrīd. Tas redzams arī darba tirgū. Kopš marta beigām bezdarbs Latvijā ir strauji audzis un reģistrētais bezdarbs šobrīd pārsniedz 8%, savukārt, skaitot klāt dīkstāves pabalstu saņēmējus, faktiskais bezdarbs ir sasniedzis 13%. Tik augsts bezdarbs Latvijā pēdējos reizi piedzīvots 2013. gadā un pēc eksperta prognozēm, bezdarbs šogad kopumā Latvijā varētu sasniegt 10%.

Pēdējos divu mēnešu bezdarba kāpums Latvijā ir bijis ļoti ātrs, taču pārlieku pesimistiskus secinājumus no tā, pēc M. Āboliņa domām, nevajadzētu izdarīt. Daļa no bezdarba pieauguma noteikti ir īstermiņa un, mīkstinot COVID-19 vīrusa izplatības ierobežošanai īstenotos pasākumus, daudzi dīkstāves pabalstu saņēmējiem atgriezīsies darbā. Arī ekonomikā zemākais punkts, visticamāk, tika sasniegts aprīļa vidū un šobrīd satiksmes intensitātes, kredītkaršu apgrozījums, vakanču skaits, kā arī citi īstermiņa rādītāji uzlabojas. Taču bezdarbs, lai arī ievērojami lēnākā tempā kā iepriekš, joprojām aug un pilnīgā atgriešanās pie iepriekšējā stāvokļa ekonomikā noteikti nebūs tūlītēja.

"Šobrīd ekonomikā ir ļoti daudz nezināmo. Cik no dīkstāves pabalsta saņēmējiem atgriezīsies darbā? Cik no patēriņa pieauguma šobrīd ir uzkrātais pieprasījums no iepriekšējiem mēnešiem un vai tas būs ilgtspējīgs? Kāds ir ilgtermiņa risinājums cīņā ar COVID-19 vīrusu? Kā ekonomikas lejupslīde ietekmēs uzņēmumu maksātspēju un investīcijas? Un ekonomikas atkopšanās būs ļoti atkarīga arī no patērētāju uzvedības. Ja cilvēki baidīsies doties uz restorāniem vai izklaides pasākumiem, tad ierobežojumu mazināšana nelīdzēs. Starp dīkstāves pabalsta saņēmējiem šobrīd ir daudz veselības aprūpe, ēdināšanas, izmetināšanas, tirdzniecības, transporta un rūpniecības nozaru uzņēmumi. Daļa no tiem darbu atsāks uzreiz pēc ierobežojumu mazināšanas, taču atsevišķās nozarēs patērētāju uzvedības izmaiņas var kļūt pastāvīgs un pilnīga atkopšanās pat neiespējama," saka AS "Citadele banka" eksperts.

Patieso situāciju darba tirgū un arī ekonomikā kopumā, pēc viņa teiktā, varēs redzēt tikai rudenī. "Protams, pēc šīs krīzes ekonomikā būs arī strukturālas izmaiņas, taču bezdarbs šobrīd aug, jo cilvēki nedrīkst strādāt, nevis negrib vai arī tiem nav nepieciešamo prasmju. Tādēļ, manuprāt, ar dažādiem strukturālā bezdarba risinājumiem, piemēram, darbinieku pārkvalifikāciju aizrauties arī nevajadzētu. Spēcīgs bezdarba pieaugums vērojams ļoti daudzās valstīs un šajā ziņā mēs būtiski neatšķiramies citiem, un ir svarīgi turpināt atbalstīt bez darba palikušo ienākumus, lai kad vīruss tiks uzveikts ekonomika pēc iespējas ātrāk varētu atkopties," iesaka eksperts.

Tirgus kājām gaisā

COVID-19 situāciju darba tirgū ir sagriezis kājām gaisā un bezdarba līmenis sācis pieaugt straujā tempā, saka "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis. Kāpums ceturkšņa laikā galvenokārt ir noticis marta laikā, kas nozīmē, ka otrā ceturkšņa laikā tas būs vēl krietni augstāks. Gada otrajā pusē tas vēl turpinās palielināties un varētu pietuvoties 12%. Cik tālu tas kāps, būs atkarīgs no ekonomikas spējas stabilizēties un valdības atbalsta pasākumiem, piebilst eksperts. Taču, daudzas nozares pie pilnas noslodzes, īpaši ar tūrismu, izklaidi, atpūtu, arī tirdzniecību saistītās, tik drīz neatgriezīsies, kas nozīmē, ka bezdarbu papildinās tie, kas vēl šobrīd atrodas daļējā nodarbinātībā vai saņem dīkstāves pabalstus. Bez šo pasākumu ieviešanas, bezdarbs jau šobrīd tuvotos 13%. Daudz kas būs atkarīgs no situācijas eksportā, īpaši rudenī, kad sagaidāms otrreizējs sitiens pa pieprasījumu. Pie pozitīvām tendencēm darba tirgū varētu atgriezties nākamgad.

Tuvākajā laikā pozīcijas darba tirgū atkal atgūs darba devējs, kaut arī noteiktās jomās, kā piemēram, ar IT saistītām profesijām, straujie pagriezieni tehnoloģiju virzienā, palielinās šīs jomas speciālistu iztrūkumu, saka D. Gašpuitis. Šajā laikā saglabāsies arī pietiekami liels vakanču īpatsvars un daudzas jomas, kur ilgstoši bija grūtības nokomplektēt darbiniekus, varētu nonākt nedaudz labākā situācijā. Būtiska loma būs dažādu pārkvalifikāciju pasākumu efektivitātei. Tomēr lielas pārmaiņas varētu tik un tā izpalikt, jo lielai daļai būs grūti mainīt darba specifiku un motivāciju, piemēram, nomainīt darbu apkalpojošā sfērā uz darbu apstrādes rūpniecībā vai lauksaimniecībā varētu būt pietiekami izaicinoši.

Darba tirgu no pārlieku lielas atdzišanas turēs valdības atbalsta programmas, kuru efektivitāte būs izšķiroša, nosakot ekonomikas tālākās atgūšanās pozīcijas. Jo vairāk darbinieku tiks noturēti darba tirgū, jo spēcīgāka tā būs. Tāpat pašreizējā krīze neatceļ tendenci, kad no darba tirgus aizejošo skaits būs lielāks par tajā ienākošo, kas nozīmē, ka situācija daudzās nozarēs saglabāsies saspīlēta neskatoties uz pašreizējo bezdarba kāpumu.

Pirmās pazīmes jau redzamas

Koronavīrusa krīzes ietekme Latvijas ekonomikā visskarbāk izpaudīsies 2. ceturkšņa datos, bet periods ar augstāko bezdarba līmeni visdrīzāk būs 3. ceturksnis, prognozē "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš. Taču pirmās straujo pārmaiņu pazīmes ir redzamas jau 1. ceturkšņa rādītājos. Darba meklētāju īpatsvara kāpums ir diezgan ievērojams – tas ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, sasniedzot 7,4%. Kāpums Latvijā ir straujāks nekā citās Baltijas valstīs. Lai cik daudz runātu par pandēmiju, tā nav vienīgā mūsu ekonomikas rūpe – piemēram, krasais kritums tranzītā notiek galvenokārt citu iemeslu dēļ. Tieši vīrusa radītā stresa pirmās pazīmes bija elektronikas uzņēmumu bažas janvārī par komponentu pieejamību, bet marta vidū tūrisma un nepārtikas preču tirdzniecība jau bija dziļā krīzē. Labāk izskatās nodarbināto skaita rādītāja izmaiņas, saka P. Strautiņš. 1. ceturksnī gada griezumā tas gandrīz nemainījās, samazinoties par 1,5 tūkstoti.

Salīdzinot ar pērnā gada beigām, tas saruka par 9 tūkstošiem, taču tā ir drīzāk sezonāla parādība, kas daudz neatšķiras no pārmaiņām citos gados. Nodarbinātības kritums visvairāk skāris cilvēkus vecumā no 35 līdz 44 gadiem, tātad visaktīvāko vecuma grupu, kamēr senioru nodarbinātības līmenis ceturkšņa un gada laikā ir pat pieaudzis. Viena no spilgtākajām tuvojošos nepatikšanu pazīmēm darbaspēka apsekojuma datos ir nepilnu darbalaiku strādājošo īpatsvara krasais pieaugums ceturkšņa laikā no 9,4% līdz 12,0%. Pirms diviem gadiem tas bija tikai 7,9%. Nav redzama nozīmīga ietekme uz algas lielumu, gada laikā ir strauji audzis lielas (virs 1400 eiro neto), bet samazinājies mazas algas (līdz 450 eiro) saņemošo īpatsvars, pretējās pārmaiņas ceturkšņa griezumā ir sezonālas. Ilgstošo bezdarbnieku skaits vēl nav pieaudzis, taču tas neizbēgami notiks.

Tātad pandēmijas ietekme uz darba tirgu 1. ceturksnī ir redzama, bet nav dramatiska, piebilst P. Strautiņš. Taču var minēt, kā tā izpaužas šobrīd un izpaudīsies nākotnē. Šis ir interesants un neparasts laiks, kad rakstīt par ekonomikā notiekošo. Vairākas nozares un to uzņēmumi jau jūt uzlabojumus salīdzinājumā ar krīzes kulmināciju marta beigās un aprīļa sākumā. Taču datos, kas raksturo ekonomiku un darba tirgu kopumā, un kas pieejami pēc ilgāka laika, vēl ir redzama tikai krīzes tuvošanās. Ir dati, kas jau atspoguļo krīzes pārvarēšanu, kas gan ir gara, gados mērāma procesa sākums. Bezdarbnieku skaita pieaugums, pa nedēļām šobrīd ir vien apmēram sestā daļa no izmaiņu ātruma aprīļa sākumā. Skatoties pa dienām, NVA jauno klientu skaits ir samazinājies no tūkstoša augstākajā punktā aprīļa sākumā līdz simtam 21. maijā. Turklāt tas nenozīmē, ka šobrīd bezdarbnieku skaits aug par 100 cilvēkiem dienā, jo ir citi, kas darbu atrod. Vakanču skaits kopš krīzes sākuma samazinājās apmēram uz pusi, bet kopš aprīļa ir pieaudzis. Maijā līdz šim reģistrēti 4000 jaunu vakanču. "Apple" un "Google" dati rāda, ka aug pārvietošanās, jo īpaši privātā transporta izmantošanas intensitāte, kas jau pārsniedz janvāra vidus līmeni. Gaisma tuneļa galā iekšējo pakalpojumu nozarēm jau ir spoža, tās strauji attālinās no zemākā punkta. Taču rūpniecībā tas vēl visdrīzāk ir priekšā. 

Saasinās nevienlīdzības problēmu 

Jau vairākus gadus sabiedrisko diskusiju krustpunktā Latvijā ir bijusi nevienlīdzība, atgādina P. Strautiņš.

Nav šaubu, ka koronavīrusa ietekme problēmu saasinās, tāpat kā citur pasaulē. Pandēmijas plosīšanās darba tirgū ļoti nevienmērīgi ietekmē cilvēkus atkarībā no viņu ienākumu līmeņa un izglītības. Tos darbus, ko veic cilvēki ar salīdzinoši zemāku izglītību, biežāk ir neiespējami veikt attālināti, tie ir plaši pārstāvēti vairāk cietušajās nozarēs, kā viesnīcas un restorāni.

Zīmīgi, ka jauniešu bezdarba līmenis gada laikā audzis vairāk nekā divkārt straujāk par kopējo – par 3,4 procentpunktiem. Arī tas lielā mērā ir tūrisma apstāšanās rezultāts. Vislabākie dati un analīze ir pieejama par ASV ekonomiku, tās rezultātus var izmantot aptuvena priekšstata veidošanai par Latvijā notiekošo. Kāds Čikāgas Universitātes pētījums rāda, ka no februāra vidus līdz aprīļa vidum cilvēkiem ienākumu augstākajā piektdaļā nodarbinātība ir samazinājusies par 9%. Savukārt starp tiem, kuru ienākumi jau pirms krīzes bija zemākajā piektdaļā, darbu ir zaudējuši 35%. Tātad lielākais ienākumu kritums ir cilvēkiem, kuriem visdrīzāk nav lielu uzkrājumu, jo nav bijis ienākumu, no kuriem tos izveidot. Zīmīgi, ka Apple mobilitātes dati par Latviju zīmē labvēlīgāku ainu nekā Google sniegtie, kas liek domāt, ka arī šeit cilvēki ar augstākiem ienākumiem cieš mazāk. Cik ļoti ir jāuztraucas par nevienlīdzības kāpumu? No vienas puses, runājam par diezgan īslaicīgu stāvokli lielākajai daļai nozaru un strādājošo.

No otras puses, šis stāvoklis var visvairāk ieilgt nozarēs, kas ir svarīgas darba devējas cilvēkiem ar salīdzinoši zemu kvalifikāciju. Pārkvalifikācija būs daļa no risinājuma, bet ir jautājums — cik liela daļa no krīzē cietušajiem būs spējīgi veikt pietiekami tālu kvalifikācijas "lēcienu", lai strādātu, piemēram, plaukstošajā IT pakalpojumu nozarē? Pandēmijas ietekme jau atšķiras un atšķirsies arī ģeogrāfiskā griezumā. Tie Latvijas rajoni, kuru ekonomikā dominē lauksaimniecība un pārtikas pārstrāde, var justies samērā droši. Visai labas izredzes ir arī Rīgas iedzīvotājiem, kaut sākotnēji šeit bezdarba kāpums bija straujāks, jo te plaši pārstāvētas vairākas krīzes sākotnēji skartās nozares. Taču galvaspilsētā arī notiek strauja atgūšanās, kas ir acīmredzama ielu satiksmes pieaugumā. Rīgas lielākajai eksporta nozarei – IT un biznesa pakalpojumiem – pandēmija kaitēs mazāk nekā preču eksportam. Krīze sākās kā pakalpojumu krīze, bet turpināsies vairāk kā ražošanas krīze.

Pasaules tirdzniecības organizācija prognozē, ka šogad pasaules tirdzniecība samazināsies vairāk nekā par desmito daļu. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē apstrādes rūpniecība veido trīs reizes lielāku ekonomikas daļu nekā Rīgā. Ir bažas par vairākām reģionu pilsētām. Galvenokārt par Ventspili un Daugavpili, kur koncentrējas divas ievainojamības — liela tranzīta loma, kā arī metālapstrādes un mašīnbūves daļa rūpniecībā, kas vairākus gadus bija priekšrocība, bet šobrīd ir arī risks. Arī trešajā lielajā ostas pilsētā Liepājā rūpniecības uzņēmumi specializējas metālapstrādē un mašīnbūvē. Taču tas, ka te ir veiktas un turpinās lielas investīcijas, mazina krīzes ietekmi