Vēsturiski finiera lokšņu rūpnieciskā ražošana aizsākās1797. gadā, kad Samuels Bentamams (1757 - 1831) izgudroja un uzkonstruēja finiera lokšņu lobāmo mašīnu. No šī laika sākās plaša finiera lokšņu izmantošana dažādu koksnes izstrādājumu virsmu apdarē. Savukārt saplākšņa ražošana pašreizējā izpratnē (finiera lokšņu līmēšana un presēšana) rūpnieciskos apjomos aizsākās tikai pēc 1865. gada, kad ASV tika radītas iekārtas saplākšņa rūpnieciskai ražošanai. Tikai dažus gadus pēc saplākšņa ražošanas patenta izsniegšanas (1869.g.) šo produkciju sāka ražot arī Latvijas teritorijā. 1913. gadā Latvijā bija divas saplākšņa (līmēta finiera) rūpnīcas - viena Rīgā, bet otra Daugavpilī. Kopējais saražotā saplākšņa apjoms bija aptuveni 50 tūkstoši kubikmetru gadā (Latvijas PSR ģeogrāfija. Rīga: izdevniecība Zinātne, 1975., 345.lpp.). 

Tolaik izejvielas (finiera kluči) finiera lokšņu ražošanai galvenokārt tika piegādāti no Krievijas un arī produkcijas realizācijas galvenais virziens bija Krievijas impērija. Latvijai iegūstot neatkarību, finieris un saplāksnis tika ražots no vietējiem resursiem, un mainījās eksporta virzieni. 1929. gadā Latvija galvenokārt eksportēja saplāksni uz Angliju un britu kolonijām. (Latviešu konversācijas vārdnīca V sējums. Rīga: A. Gulbja apgādā, 1930.-1931., 8673. sleja). 1929. gadā 98% no visa Latvijas finiera tika eksportēti, bet vietējais patēriņš bija nenozīmīgs. Tolaik ienākumi no saplākšņa eksporta veidoja 13,8% no Latvijas kopējā eksporta. 

https://www.db.lv/zinas/investe-100-miljonus-eiro-razotne-latgale-524140

Līdz 1940. gadam Latvijā saplāksni ražoja vairāk nekā desmit fabrikās, kuras tika nacionalizētas pēc Latvijas iekļaušanas PSRS. Pēc Otrā pasaules kara Latvijas saplākšņa ražošanā tika modernizēta ar reparācijas veidā iegūtajām vācu iekārtām, un jau 1955. gadā saplākšņa ražošana Latvijā pārsniedza pirmskara līmeni. Latvijas Republikas laikā saplākšņa ražošanas statistika tika uzskaitīta tonnās, bet PSRS laikā - kubikmetros. 

Lai datus varētu salīdzināt, statistikas dati tonnās tika pārrēķināti kubikmetros, pieņemot, ka saplākšņa tilpumsvars ir 0,7 tonnas pret kubikmetru. Līdzīgi kā Krievijas impērijas laikā, arī padomju laikā saplākšņu ražošanas apjomus Latvijā nodrošināja finierkluču imports, galvenokārt no Krievijas ziemeļrietumu apgabaliem. 1985. gadā 60% no visiem saplākšņa ražošanai nepieciešamajiem kokmateriāliem tika ievesti no Krievijas Federācijas.( Enciklopēdija Rīga. Rīga: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988., 285.lpp.). 1974. gadā Latvijā tika saražoti 138 tūkstoši kubikmetru saplākšņa, no kuriem gandrīz 100 tūkstošus kubikmetru (58,8%) eksportēja. No visa Latvijas eksportētā saplākšņa 36% tika piegādāti Krievijai, bet 17% - Austrumvācijai (VDR) un Ungārijai. (Latvijas PSR sociālistiskajā darba dalīšanas sistēmā. Rīga: izdevniecība Zinātne, 1978., 63.lpp.). Latvijā ražotais saplāksnis bija pietiekami kvalitatīvs, lai to eksportētu ne tikai uz PSRS republikām, bet arī uz Rietumvalstīm. 1982. gadā 22% no visa eksportētā līmētā finiera tika piegādāti Itālijai, Austrumvācijai un Polijai. (Latvijas PSR sociālistiskajā darba dalīšanas sistēmā. Rīga: izdevniecība Zinātne, 1986., 41.lpp.). 20. gadsimta astoņdesmitajos gados saplākšņa ražošanas apjomi Latvijā bija virs simts tūkstošiem kubikmetru gadā. 

Piemēram, 1987. gadā Latvijā saražoja 119 tūkstošus kubikmetru saplākšņa. Pārmaiņas PSRS pēdējos gados samazināja izejvielu piegādes iespējas no Krievijas, tāpēc ražošanas apjomi samazinājās. 1990. gadā Latvijā tika saražoti tikai 65 tūkstoši kubikmetru saplākšņa, kas bija mazāk par ražošanas apjomiem pat pirmās republikas laikā. 1991. gadā saplākšņa ražošanas apjomi Latvijā nokritās līdz 44 tūkstošiem kubikmetru gadā. Pēc tam saplākšņa ražošanas apjomi palielinājās, pamatā apgūstot eksporta tirgus ārpus Krievijas. 1993. gadā Latvijā tika saražoti tikai 58 tūkstoši kubikmetru saplākšņa, no kuriem 44 tūkstoši kubikmetru tika eksportēti. Jāatzīmē, ka CSP eksporta dati ir publiskoti par finiera lokšņu un saplākšņa eksportu kopā. 

Tāpēc var sanākt pārpratumi, jo 1994. gadā saplākšņa (un finiera lokšņu) eksporta apjoms CSP statistikas pārskatos ir lielāks par saplākšņa ražošanas apjomiem 1994. gadā. 1996. gadā Latvijā tika saražoti 100 tūkstoši kubikmetru saplākšņa. Savukārt kopējais saplākšņa un finiera lokšņu eksporta apjoms pārsniedza 97 tūkstošus kubikmetru. 1997. gadā Latvijā tika saražoti 120 tūkstoši kubikmetru saplākšņa, bet kopējais saplākšņa un finiera lokšņu eksporta apjoms bija 116 tūkstoši kubikmetru.

Jau 1998. gadā saplākšņa ražošanas apjomi (150 tūkstoši kubikmetru) Latvijā bija lielāki par maksimālajiem saplākšņa ražošanas apjomiem, kas tika sasniegti PSRS laikā. 1996.-1998. gadā saplāksnis veidoja 3,8% no Latvijas eksporta ienākumiem. Pēc 1998. gada CSP pārstāja publiskot datus par saplākšņa ražošanas apjomiem. Savukārt no 2001. gada ir pieejami salīdzinošie dati tonnās par saplākšņa eksporta apjomiem visām pasaules valstīm. 

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati, tad 2001. gadā Latvijā eksportēja 101 tūkstoti tonnu saplākšņa, kas, rēķinot pieņemto saplākšņa tilpumsvaru 0,7 tonnas par kubikmetru, būtu 144 tūkstoši kubikmetru. Laikā starp 1998. un 2023. gadu Latvijas saplākšņa ražošana un arī eksports bija stabils – nedaudz virs 100 tūkstošiem tonnu eksporta katru gadu. Latvijas saplākšņa eksports ievērojami palielinājās pēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai 2004. gadā. Izņemot 2008. un 2009. gadu, Latvijas saplākšņu eksports konsekventi palielinājās, līdz 2018. gadā tika eksportēti 270 tūkstoši tonnu saplākšņa. 

Pēdējos gados saplākšņu eksports ir stabilizējies aptuveni 220-240 tūkstošu tonnu apjomā katru gadu. Salīdzinot ar Latviju, Lietuvā saplākšņu eksporta apjomi bija krietni mazāki. Lietuvā starp 2006. un 2020. gadu saplākšņu eksports nepārsniedz 10 tūkstošus tonnu gadā, bet pēdējā laikā tas palielinās, un 2024. gadā Lietuva eksportēja 24 tūkstošus tonnu saplākšņa. Igaunijā saplākšņa ražošana un eksports ir visai nozīmīga kokapstrādes nozare. No 2001. gada, izņemot 2008. un 2009. gadu, Igaunijā saplākšņa eksports bija 30-50 tūkstošu tonnu līmenī katru gadu. 

Nozīmīgs saplākšņa eksporta pieaugums Igaunijā aizsākās pēc tam, kad 2016. gada nogalē AS Latvijas Finieris meitasuzņēmums Kohila Vineer sāka saplākšņa ražošanu un tā eksportēšanu. Tieši Latvijas investīcijas ļāva palielināt Igaunijas saplākšņu eksportu no 44 tūkstošiem tonnu 2016. gadā līdz pat 150 tūkstošiem tonnu 2024. gadā.Saplāksni var ražot gan no lapu kokiem, gan skujkokiem, gan no ekvatoriālo un tropisko koku sugām, gan arī no bambusa. 

Latvijas specializācijā globālā tirgū ir ražot saplāksni, kuram vismaz viena ārējā kārta ir no lapu koku finiera loksnes (kombinētās nomenklatūras kods 4412 33 - Saplāksnis, finierētas plātnes un tamlīdzīgi laminēti koksnes materiāli citādi ar vismaz vienu ārējo kārtu no lapu koku koksnes). Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati, tad pēc kopējiem ienākumiem no lapu koku saplākšņa eksporta Latvija 2024. gadā (354,2 miljoni eiro, 5,06% no pasaules kopējā eksporta) bija trešajā vietā pasaulē. 2024. gadā pasaules vislielākā saplākšņa eksportētāja bija Ķīna (3,4 miljardi eiro, 49,08% no pasaules kopējā eksporta), bet otrajā vietā bija Krievija (538,4 miljoni eiro, 7,69% no pasaules kopējā eksporta). Ceturtajā vietā bija Vjetnama (288,6 miljoni eiro, 4,12% no pasaules kopējā eksporta), piektajā vietā - Somija (265,3 miljoni eiro, 3,79% no pasaules kopējā eksporta), bet Kambodža ar 215,5 miljonus eiro lielu eksportu (3,08% no pasaules kopējā eksporta) bija sestajā vietā pasaulē. 

Pasaules lielāko lapu koku saplākšņa eksportētāju desmitniekā vēl iekļuva Polija (203,4 miljoni eiro, 2,90% no pasaules kopējā eksporta), Igaunija (189,0 miljoni eiro, 2,70% no pasaules kopējā eksporta), Spānija (179,9 miljoni eiro, 2,57% no pasaules kopējā eksporta) un Indonēzija (179,3 miljoni eiro, 2,56% no pasaules kopējā eksporta). Latvijas daļa globālajā saplākšņa tirgū 2024. gadā bija ievērojami lielāka nekā Itālijai (174,3 miljoni eiro, 2,49% no pasaules kopējā eksporta), Kanādai (144,9 miljoni eiro, 2,07% no pasaules kopējā eksporta), Vācijai (92,7 miljoni eiro, 1,32% no pasaules kopējā eksporta), Ukrainai (89,3 miljoni eiro, 1,28% no pasaules kopējā eksporta) un Beļģijai (65,2 miljoni eiro, 0,93% no pasaules kopējā eksporta). 

Lietuva ar 8,7 miljonus eiro lieliem ienākumiem no lapu koku saplākšņa eksporta (0,12% no pasaules kopējā eksporta) bija 35. vietā pasaulē.Vērtējot ienākumus no lapu koku saplākšņa eksporta uz vienu iedzīvotāju 2024. gadā, Latvija ar 190,2 eiro uz vienu iedzīvotāju bija pirmajā vietā pasaulē. Otrajā vietā pasaulē bija Igaunija (137,8 eiro uz vienu iedzīvotāju), bet trešajā vietā - Somija (47,1 eiro uz vienu iedzīvotāju). Pasaules lielāko saplākšņa eksportētāju sešiniekā vēl bija Kambodža (12,2 eiro uz vienu iedzīvotāju), Slovēnija (6,1 eiro uz vienu iedzīvotāju) un Gruzija (6,0 eiro uz vienu iedzīvotāju), Urugvaja ar 5,7 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 7. vietā pasaulē, bet Polija (5,6 eiro uz vienu iedzīvotāju) - 8. vietā pasaulē. Lietuva (3 eiro uz vienu iedzīvotāju) bija 16. vietā pasaulē. Latvijas lapu koku saplākšņa eksporta galvenie virzieni 2024. gadā bija Vācija (14,7% no Latvijas kopējā eksporta), Apvienotā Karaliste (10,1% no Latvijas kopējā eksporta) un Dienvidkoreja (8,2% no Latvijas kopējā eksporta). 

Nozīmīgs Latvijas saplākšņa eksports 2024. gadā bija arī uz Nīderlandi (7,0%), Poliju (6,2%), Franciju (6,0%), Turciju (5,6%), Norvēģiju (5,6%), Lietuvu (3,9%), Spāniju (3,5%), Somiju (3,3%), Zviedriju (2,9%), Itāliju (2,6%), Igauniju (2,3%), Beļģiju (2,2%) un ASV (1,8%). 

Vislielākais Latvijas saplākšņa ražotājs un eksportētājs ir AS Latvijas Finieris. Atbilstoši žurnāla Dienas Bizness veidotajam Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500+, 2023. gadā AS Latvijas Finieris ar 404,8 miljonus eiro lielu apgrozījumu bija 14. vietā Latvijā. Uzņēmums nodarbināja vairāk nekā 1450 darbinieku un 2023. gadā nodokļos valsts kopbudžetā iemaksāja vairāk nekā 18,4 miljonus eiro. 2023. gadā AS Latvijas Finieris bija vislielākais privātais uzņēmums Latvijā ar 100% lielu nacionālo kapitālu. Šogad AS Latvijas Finieris saņēma Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju gada balvu nominācijā Gada eksportētājs 2024.

Plašus statistikas datus un grafikus skatiet 25.novembra žurnālā Dienas Bizness!