Komentējot, kas ir biežākie šķēršļi, pret kuriem nākas atdurties, mēģinot noskaidrot komersantu patieso labuma guvēju, viņa norādīja, ka attiecībā uz uzņēmumiem ar salīdzinoši vienkāršu struktūru nav problēmu. Taču, ja ir veidota daudzpakāpju sabiedrības struktūra, ir iesaistītas vairākas valstis, tad var atdurties pret to, ka nevar nonākt pie nākamā uzņēmuma, kurš ir daļu turētājs, pārvaldē esošajām amatpersonām.

Tāpat Cakare atzina, ka ārzonās tālāk par komersanta reģistrācijas apliecību bieži vien neviens netiek un arī tās pašas var būt pirktas.

Vienlaikus EY asociētā partnere uzsvēra, lai gan savulaik arī Latvijā tika piedāvāta uzņēmumu reģistrācijas ārzonās noformēšana, ņemot vērā pēdējā gada notikumus finanšu sektorā, reģistrācija ārzonās sāk izzust. «Neviens komersants nevar pastāvēt bez norēķinu konta, attiecīgi būtu sarežģīti skaidrot bankām šādas struktūras. Arī bankas ir ļoti mainījušas savu pieeju. Tas arī noteikti ir viens no iemesliem, kādēļ ārzonu darbība kļūst arvien mazāk aktuāla,» sacīja Cakare.

Pēc viņas teiktā, savā ziņā šā brīža tiesiskais regulējums un komerciālā prakse daudzu komersantu darbību, varbūt pat negribot, liek balstīt uz caurskatāmību un atklātību.

EY asociētā partnere arī piebilda, ja agrāk varēja runāt par simtiem tiesvedību saistībā ar pievienotās vērtības nodokļa karuseļiem, tad šobrīd arī tās iet mazumā. «Prettiesisko darbību realizācija kļūst arvien komplicētāka, tādēļ atklātības un caurskatāmības princips panāk savu uzvaras gājienu, kas arī ir mērķis,» pauda Cakare.