2024. gadā Latvijas daļa kopējā pasaules portlandcementa eksportā bija 1% (75,5 miljoni eiro), un pēc kopējā eksporta apjoma Latvija bija 28. vietā pasaulē.
Savukārt pēc ienākumiem no portlandcementa eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija 2024. gadā bija piektajā vietā pasaulē.
Latvijā ir izcili ģeoloģiskie un ģeogrāfiskie apstākļi portlandcementa ražošanai lielos apjomos. Latvijā ir augstas kvalitātes kaļķakmens un dolomītu atradnes, kurās ir augsts kalcija karbonāta (CaCO3) īpatsvars un ražošanas vajadzībai nepieciešamais magnija karbonāta īpatsvars, kā arī minimāls citu piemaisījumu īpatsvars. Latvijā ir apstākļi, kad derīgo izrakteņu iegulas pārklāj neliels nogulumiežu virskārtas slānis un derīgo izrakteņu rezerves ir pietiekamas ilgtermiņa izstrādei. Latvijas līdzenais vai lēzenais reljefs atvieglo karjeru izstrādi un izejvielu ieguvi. Bez tam Latvijā ir pietiekami ūdens resursi un labi attīstīts dzelzceļa un autoceļu tīkls.
Līdz ar to Latvijā ir visi apstākļi, lai nodrošinātu rentablu un ilgtspējīgu liela mēroga cementa ražošanu ar minimāliem dabas piesārņojuma riskiem. Šo apstākļu ietekmē Latvijā jau 19. gadsimtā aizsākās vietējā portlandcementa ražošana. Pēc tam, kad 1938. gadā darbu sāk Brocēnu cementa rūpnīca, jau 1939. gadā kopējais portlandcementa ražošanas apjoms Latvijā sasniedza 155,5 tūkstošus tonnu, bet 1940. gadā – 125 tūkstošus tonnu (Latvijas tautas saimniecība: Statistikas gadagrāmata ‘87. Rīga, Avots 1988. - 100.lpp.)No 1950. gada Brocēnu rūpnīca kļuva par lielāko cementa ražotāju Latvijā.1960. gadā Latvijā tika saražoti 460 tūkstoši tonnu cementa. Pēc Brocēnu šīfera un cementa kombināta modernizācijas 1968. gadā, aizstājot akmeņogļu kurināmo ar dabasgāzi, jau 1970. gadā Latvijā tika saražoti 862 tūkstoši tonnu cementa.
Visu rakstu lasiet 9.septembra žurnālā Dienas Bizness!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
