Latvijai nav jābūt Eiropas pionierim

Ekonomika
2023. gada 24. janvāris 06:25

Politiķu uzdevums ir būt zinošiem, saprātīgiem un tālredzīgiem, vienlaikus izspēlējot visus iespējamos nākotnes scenārijus un izrēķinot, kas katrā konkrētā situācijā ir ekonomiski izdevīgāk Latvijai, nevis jebkur citviet Eiropā dzīvojošajiem, piemēram, ko iegūsim un zaudēsim, ieviešot konkrēto prasību un vienlaikus arī - kāds būs sods, to neieviešot.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zemkopības ministrs Didzis Šmits. Viņaprāt, Zaļā kursa reliģiju mainīt nav mūsu spēkos, tāpēc jādomā par to, kā pielāgosimies un kā pierādīsim savu darbību atbilstību šai reliģijai, jo īpaši, ja Latvijā samazinās  iedzīvotāju skaits, tātad arvien mazāka kļūst cilvēka ietekme un galu galā mazāk kļūst arī govju, kuras dažādos pētījumos tiek vainotas  par aptuveni 40% siltumnīcu emisiju gāzu izdalīšanu.

Kāda ir pašreizējā situācija?

Visas sfēras — lauksaimniecību, mežsaimniecību, kūdras ieguvi, kā arī šo nozaru produkcijas ražošanu un pārstrādi - ietekmē ES Zaļais kurss un klimata politika, rezultātā pašlaik ir vairāk jādomā, kā nosargāt visu esošo, nevis par to, kā kaut ko vairāk attīstīt. Situāciju vēl jo vairāk sarežģī fakts, ka CO2 izmešu piesaiste ir pretrunā ar bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Tikai viens situāciju raksturojošs piemērs — Latvijā ir daudz pāraugušu mežaudžu, kuras būtībā nevis piesaista CO2, bet gan to emitē. Lai panāktu, ka šajās teritorijās mežs piesaista CO2, būtu jānocērt šie pāraugušie meži un to vietā jāiestāda jaunaudzes. 

Šaubos, vai kaut ko tādu spēsim īstenot, jo savukārt dabas daudzveidības kontekstā visvairāk ir jāaizsargā tieši vecās un pāraugušās mežaudzes. Vēl viens pretrunu piemērs – lauksaimniecībā ir prasība atjaunot daudzgadīgo zālāju platības 2018. gada līmenī, kas lopkopjiem radītu labvēlīgas attīstības iespējas, bet liellopi emitē lielu daudzumu CO2. Līdzīgu pretrunu piemēru var ieraudzīt arī kūdras segmentā, jo, iegūstot kūdru, notiek CO2 emisijas, bet vienā m3 kūdras var izaudzēt 7000 koku stādus, ar ko var apstādīt 3 ha meža, kur viens hektārs meža 50 gados piesaistīs 370 t CO2. Vienā m3 kūdras var izaudzēt 7000 dārzeņu stādu, ja tie ir gurķi, tad iegūt 16 t šo dārzeņu, ja tomāti – tad 32 tonnas.

Ir skaidrs, ka mainīt Zaļā kursa reliģiju nav mūsu spēkos, tāpēc jādomā, kā pielāgoties un gūt maksimālu labumu Latvijai, jo īpaši, ja meži klāj 52% visas valsts teritorijas, bet pirms 100 gadiem bija tikai 27%. Iedzīvotāju skaits (kuri tiek uzskatīti par galveno CO2 izmešu pieauguma faktoru) pēdējo 30 gadu laikā Latvijā samazinājies par 800 000, un arī rūpniecība (kas ir viens no galvenajiem CO2 izmešu ģeneratoriem) kopš 1990. gada ir piedzīvojusi lejupslīdi, turklāt ražošanas tehnoloģijas kļuvušas daudz tīrākas – videi draudzīgākas un arīdzan materiālus un resursus taupošākas. 

Visu interviju lasiet 24.janvāra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!