2020. gada
2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli un kalendāri
nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 9,8 %, liecina
Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.
IKP
pēc provizoriskām aplēsēm ietekmēja apjoma samazinājums
ražojošajās nozarēs par 3,8 % un pakalpojumu nozarēs par
11,0 %, tajā skaitā mazumtirdzniecībā kritums par 1,6 %.
Samazinājies arī iekasēto produktu nodokļu apjoms.
Salīdzinot
ar 2020. gada 1. ceturksni pēc sezonāli un kalendāri
koriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 7,5 %.
Izvērsts
ziņojums par precizēto IKP apjomu un izmaiņām 2020. gada
2. ceturksnī tiks publicēts 31. augustā.
"Otrā ceturkšņa dati atspoguļo Covid-19 krīzes smagākos mēnešus. Lai arī kritums par gandrīz 10% viennozīmīgi ir vērtējams kā smags, tomēr pesimistiskākā scenārijā bija prognozēta pat straujāka ekonomikas sabremzēšanās. To apliecina situācija citās eirozonas valstīs, kur epidemioloģiskā situācija bija daudz sliktāka, piemēram Itālijā, Spānijā, Francijā, kur ekonomikas kritums 2.ceturksnī ir tuvu 20%. Pašlaik smagākā situācija ir aiz muguras, uzņēmēji ir spējuši pielāgoties jaunajiem apstākļiem," norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
"Paredzams,
ka nozaru griezumā ekonomikas lejupslīde netiks pārvarēta
vienmērīgi. Atsevišķās nozarēs, piemēram, ēdināšana,
izmitināšana, māksla, izklaide, aviotransports u.c. atgriešanās
pirmskrīzes līmenī prasīs ilgāku laiku. Līdz ar to pašreizējā
situācijā svarīgi ir valdības pieņemtie lēmumi par ekonomikas
stabilizācijas pasākumiem. Vienlaikus mēs nedrīkstam aizmirst arī
par nākotnes attīstību – svarīgi ir celt Latvijas
eksportspējīgo uzņēmumu kapacitāti un konkurētspēju," norāda J. Vitenbergs.
Ņemot
vērā esošo situāciju un aktuālākos statistikas datus,
Ekonomikas
ministrija prognozē, ka kopumā 2020.gadā IKP var sarukt par 4%,
salīdzinot ar 2019.gadu.
Pie
pozitīviem izaugsmes rādītājiem ekonomika varētu atgriezties
gada beigās.
Vienlaikus nenoteiktība joprojām ir ļoti liela. Vīrusa izplatība
pasaulē joprojām pieaug un līdz ar to arī saglabājas negatīvā
ietekme uz pasaules ekonomiku. Pastāv riski, ka negatīvā ietekme
uz Latvijas ekonomiku var būt lielāka un ekonomika var nonākt arī
dziļākā recesijā, norāda ministrijā.
Eirozonas IKP šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn samazinājies par 15%, tādējādi reģistrēta straujākā lejupslīde kopš šo datu apkopošanas sākšanas 1995.gadā, liecina Eiropas Savienības statistikas departamenta "Eurostat" sākotnējie dati.
Lai arī:
https://www.db.lv/zinas/ekonomikas-kritums-latvija-sogad-bus-butiski-mazaks-neka-citur-eiropa-497844
https://www.db.lv/zinas/viruss-atmasko-ekonomikas-ielaistas-kaites-497845