Lietuvas Aizsardzības ministrija ir identificējusi vairāk nekā 20 militārās mobilitātes projektu, kuru īstenošanai būtu nepieciešami četri miljardi eiro, un lielākā daļa līdzekļu tiktu atvēlēta autoceļa "Via Baltica" projektam, ceturtdien paziņoja ministrijā.
"Eiropas Savienības (ES) budžeta veidošanai un plānošanai ir jābalstās uz kara laika domāšanu. Lietuva ir apzinājusi vairāk nekā 20 militārās mobilitātes infrastruktūras projektus četru miljardu eiro vērtībā, no kuriem "Via Baltica" projektam būtu jāsaņem lielākā daļa," Viļņā šonedēļ notikušajā Bukarestes devītnieka Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu satiksmes ministru sanāksmē sacīja Lietuvas aizsardzības ministres vietniece Orijana Mašale.
"Šie projekti vēl vairāk uzlabos militārā aprīkojuma pārvietošanos un nodrošinās atbilstību ES un NATO prasībām," viņa sacīja, piebilstot, ka efektīva militārā mobilitāte "nav greznība, bet absolūta nepieciešamība" Eiropas drošībai.
Kā teica Mašale, Lietuvas prioritāte militārās mobilitātes jomā ir sauszemes transporta infrastruktūra, piemēram, ceļi un dzelzceļi. Tomēr viņa atzina, ka Lietuvas spējas tikai šajā jomā nav pietiekamas.
"Mums ir nepieciešams nodrošināt konsekventu finansējumu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta, nodrošināt vienmērīgi funkcionējošu militārās mobilitātes koridoru tīklu, padziļināt sadarbību starp ES un NATO, lai vienādotu un racionalizētu militārās mobilitātes operācijas, kā arī ieviest risinājumus kritiskās infrastruktūras aizsardzībai, palielinot noturību un drošību pret hibrīddraudiem," norādīja viceministre.
Autoceļš "Via Baltica" savieno Tallinu un Varšavu. Lietuva, kur "Via Baltica" ir 269 kilometru garš, veic autoceļa posmu modernizāciju. Šoruden plānots pabeigt pēdējā posma modernizāciju.
