To liecina SIA Lursoft IT pētījums. Proti, pērn pasludināti 562 maksātnespējas procesi juridiskām personām, kamēr 2024. gadā tādu bija 735, savukārt fiziskajām personām 274, kamēr aizpērn - 299. Dati rāda, ka straujāks maksātnespējas procesu skaita samazinājums vērojams no 2020. gada, kad Covid-19 pandēmijas laikā ieviestie valsts atbalsta pasākumi, nodokļu atmaksas termiņa pagarinājumi ļāva daļai uzņēmumu pārvarēt īstermiņa likviditātes problēmas, izvairoties no maksātnespējas. Arī nākamajos gados, neraugoties uz energoresursu cenu pieaugumu, augsto inflāciju un ģeopolitisko risku pieaugumu, maksātnespējas procesu skaits nav atgriezies iepriekš pieredzētā līmenī. 

Procesu izmanto tikai maza daļa

„Pasludināto juridisko personu maksātnespējas procesu skaits 2025.gadā ir bijis tikai nedaudz mazāks nekā iepriekšējā gadā, taču tendence ir palikusi nemainīga - maksātnespējas procesā nokļūst tikai niecīga daļa no uzņēmumiem, kuri ir faktiski pārtraukuši savu darbību un nav spējīgi segt parādus. To ietekmē divi galvenie faktori - lielas procesa izmaksas un t.s. vienkāršotās likvidācijas process, ar kura palīdzību pēdējos gados Valsts ieņēmumu dienests un Uzņēmumu reģistrs ir likvidējuši desmitiem tūkstošu neaktīvu uzņēmumu,” kopējo maksātnespējas procesu ainu vērtē maksātnespējas eksperts Helmuts Jauja.  Viņš uzsver, ka vienkāršotā likvidācija jau ir kļuvusi par ērtu līdzekli, kā paši uzņēmēji mēģina atbrīvoties no nevajadzīga uzņēmuma un reizēm arī no atbildības par veiktajiem darījumiem. 

„Uzņēmumi tiek pamesti, lai valsts tos izslēgtu no komercreģistra vienkāršotā veidā. Šāda prakse tomēr nav vēlama, jo veicina tiesisko nihilismu un dažkārt aizskar uzņēmuma darbinieku intereses. Tāpēc jācer, ka likumdevējs veiks nepieciešamās korekcijas, lai saglabātu ērtu līdzekli neaktīvu uzņēmumu likvidēšanai, bet vienlaikus neļautu tik viegli izslīdēt uzņēmumiem, kuru darbība varētu būt radījusi uzņēmuma vadītājiem un īpašniekiem neērtus jautājumus,” tā H. Jauja. Viņš vērš uzmanību, ka 2025. gadā, tāpat kā iepriekšējos gados, pasludināto juridiskās personas maksātnespējas procesu skaits ir vairākas reizes mazāks nekā ierosināto.  „Maksātnespējas procesa pieteikumi joprojām tiek izmantoti kā piedziņas līdzeklis,” pieļauj H. Jauja, jo,  viņaprāt, visticamāk lielākajā daļā gadījumu, kad tiesa nepasludināja maksātnespējas procesu, pieteicējs bija kreditors, kuram pēc pieteikuma iesniegšanas parādnieks bija samaksājis. „Vai prasījumi ir bijis strīds un kreditors ar maksātnespējas procesa pieteikumu centies iebiedēt savu šķietamo parādnieku?  Iespējams, politikas veidotājiem būtu vērts papētīt šo praksi, vai netiek pārkāptas robežas, izmantojot maksātnespējas procesu tam neparedzētā veidā,” iesaka H. Jauja.

Visu rakstu lasiet 27.janvāra žurnālā Dienas Bizness!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.