Latvijā 2025. gadā nodarbināti bija 64,5% jeb 883,1 tūkstotis iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina CSP darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar 2024. gadu, nodarbinātības līmenis nedaudz pieaudzis – par 0,6 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 5,6 tūkstošiem. Lielākais nodarbināto skaita palielinājums bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta, kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē. Jāpiebilst, ka vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem pērn arī bija nodarbināti 6,6 tūkstoši cilvēku, bet viņi kopējās tabulās un aprēķinos netiek ņemti vērā.

Atgūšanās pēc pandēmijas

Vislielākais nodarbināto kritums tika piedzīvots 2021.gadā pēc pandēmijas ierobežojumiem, kas skāra darba tirgu. 2021. gadā Latvijā pēc CSP datiem bija nodarbināti vien 864 tūkstoši cilvēku, un, salīdzinot ar 2020. gadu, nodarbināto skaits bija samazinājies par 29 tūkstošiem cilvēku. Lielākais pieaugums sekoja 2022. gadā, kad lielai daļai strādājošo izdevās par 22,2 tūkstošiem cilvēku.

Salīdzinot 2025. gadu (883,1 tūkstotis nodarbināto) un 2019. gadu (910 tūkstoši nodarbināto), pirmspandēmijas laika nodarbināto skaits nav sasniegts un, visticamāk, netiks sasniegts, jo migrācija šajā laikā bijusi par sliktu Latvijai. Līdztekus var teikt, ka pašreizējā situācija tirgū ir laba un cilvēki atgriežas legālās darba vietās. Jāpiebilst, ka audzis to cilvēku skaits, kas strādā vēl kādā darbā vai blakusdarbā. 2025. gadā 45,5 tūkstoši nodarbināto strādāja arī blakusdarbā, proti, līdzās pamatdarbam strādāja vēl kādā darbavietā vai veica dažādus gadījuma darbus un guva papildu ienākumus. Tas ir par 2,1 tūkstoti jeb 4,8% atgriezties darba tirgū un nodarbināto skaits palielinājās vairāk nekā 2024. gadā. Blakusdarbā strādājošo īpatsvars 2025. gadā bija 5,2% – par 0,2 procentpunktiem augstāks nekā 2024. gadā.

Bezdarba īpatsvars nemainās

Augot nodarbināto skaitam, būtiski nemainās bezdarba īpatsvars, kas saglabājas aptuveni 7% līmenī. Skaitliski 2024. gadā bija 65,3 tūkstoši bezdarbnieku, bet 2025. gadā – 65,8 tūkstoši bezdarbnieku. 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, par 2,6 tūkstošiem samazinājās bezdarbnieku skaits, kas bija bez darba līdz 5 mēnešiem ieskaitot (30,9 tūkstoši jeb 47,3%), bet par 1,7 tūkstošiem palielinājās bezdarbnieku skaits, kas bija bez darba 6–11 mēnešus (12,2 tūkstoši jeb 18,7%). Ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu gadu vai ilgāk, skaits gada laikā palielinājās par 1,2 tūkstošiem un 2025. gadā bija 22,1 tūkstotis jeb 33,9% no visiem bezdarbniekiem (2024. gadā – 21,0 tūkstotis jeb 32,3%). Priecīgā ziņa kopumā ir tā, ka palielinās ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, bet bēdīgā, ka aug jauniešu bezdarbs.

Jauniešu bezdarba izaicinājums

 2025. gadā bezdarba līmenis jauniešiem 15 līdz 24 gadu vecumā bija 14,8%, kas ir par 1,2 procentpunktiem augstāks nekā pirms gada. No visiem bezdarbniekiem 10 tūkstoši jeb 15,2% bija jaunieši. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 1,2 tūkstošiem, bet īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā – par 1,7 procentpunktiem. Atbilstoši LDDK finanšu un nodokļu eksperta apkopotajiem datiem par jauniešiem vecumā no 15 līdz 29 gadiem – bezdarba tendences jauniešu vidū ir bīstamas un ar tālejošām sekām. Vecumā no 15 līdz 24 gadiem 17,1 tūkstotis jeb 15,4% jauniešu šajā vecuma grupā nekur nestrādā un nemācās. Vecumā no 24 līdz 29 gadiem 12,2 tūkstoši jeb 9,1% jauniešu atbilstošajā vecuma grupā nekur nestrādā un nemācās. Proti, veidojas skaidri apzināma riska grupa, kas vēlāk izbrauks no valsts vai arī kļūs par ilgstošajiem bezdarbniekiem tepat – Latvijā.

Bezdarbs uz ES valstu fona

Latvijas bezdarba līmenis 2025. gadā ir 7%, kas ir veselīgs bezdarba rādītājs. 2% līdz 3% bezdarbnieku jau ir neveselīgs rādītājs, jo tiek uzskatīts, ka pie šādiem vidējiem rādītājiem valstī nav iespējams atrast darbiniekus. Uz bīstamās bezdarba robežas šobrīd atrodas tādas valstis kā Bulgārija un Čehija, Vācija un Malta, kā arī Nīderlande un Polija. Vienīgā darbaspēka eksporta valsts šajā sarakstā ir Bulgārija, pārējās aktīvi iesaistās cīņā par darbaspēku, un, visticamāk, drīzumā kļūs pamanāmas arī Polijas aktivitātes. Malta ir izņēmums, jo tirgus ir pārāk neliels un specifisks, lai to ņemtu par paraugu. Spānija ir vienīgā ES valsts, kurā bezdarba līmenis pārsniedz 10%, un šo lielumu var vērtēt kā kritisku valsts ekonomikai. Jāteic, Spānija jau ilgstoši mokās ar paaugstinātu bezdarbu. Samērā augsti bezdarba rādītāji (virs 8%) ir arī Grieķijā, Zviedrijā un Somijā. Katrai no valstīm ir atšķirīgi iemesli paaugstinātam bezdarbam. Pieļaujams, ka Ziemeļvalstis šīs problēmas atrisinās, bet Grieķijā 8% bezdarbs ir normāla parādība.

DB analītika ir rakstu sērija, kuras mērķis ir viest skaidrību par ekonomikā notiekošo, balstoties uz pārbaudītiem un drošiem statistikas datiem. Tēmu izvēle pielāgota konkrēta laika aktualitātēm vai problēmām.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par DB analītika rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas Bizness.