Eiropas Komisija ar jauniem priekšlikumiem Tabakas nodokļu direktīvas izmaiņām klajā nāca pērnā gada rudenī un direktīvas pārskatīšana jau sākotnēji paredzēja būtisku akcīzes nodokļu pieaugumu visā Eiropas savienībā – gan tradicionālajiem, gan bezdūmu produktiem. Tirgus un iespējamo seku apzināšanas nolūkā EK arī vērsās pie neatkarīgās konsultatīvās institūcijas EESC pēc novērtējuma un ieteikumiem. EESC darba nosēdzošā sesija sākas šajā trešdienā, 18. februārī un noslēgsies ceturtdien, 19. februārī.

Tabakas nodokļu direktīvas stāsts 

Vienkāršoti runājot Tabakas nodokļu direktīvu Eiropas Komisija ierosināja mainīt, lai aizsargātu sabiedrības veselību un samazinātu smēķēšanas izplatību. Tas jau pirmsākumā bija galvenais iemesls, tomēr – kā tautā runā – velns slēpjas detaļās. Drastiski palielinot tabakas akcīzi palielinās produkta cena, kurai it kā vajadzētu mudināt atkarīgos atteikties no smēķēšanas. Līdztekus visi saprot, ka mēs runājam par spēcīgu atkarību, tādēļ ir skaidrs, ka pieprasījums tirgū pēc nelegālas produkcijas augs tieši proporcionāli augošai produkta cenai ES valstu oficiālajās tirdzniecības vietās. 

Ievērojot, ka ES ir robežvalstis, kurās kontrabandai nonākt ir vieglāk un ātrāk un centra valstis, kas kontroli var realizēt efektīvāk, kā arī pirktspēja Vecajā Eiropā ir krietni augstāka, arī tika nolemts pieprasīt papildu novērtējumu un sniegt direktīvas definīciju atbilstoši milzīgās savienības atšķirībām. Šāds lēmums par EESC iesaisti ir pieņemts neraugoties uz to, ka EK ir savas ekspertīzes, analīzes un redzējums. Turklāt EESC ieteikumi nav saistoši, proti, EK nav jāņem vērā viss ko padomdevēju institūcija ieteic.

Gobiņš pārsteidz ar 24 priekšlikumiem

EESC darba grupa ir izstrādājusi savu pozīciju par jauno Tabakas akcīzes direktīvas redakciju. Viedokļa izstrādē ir piedalījušās kā nevalstiskās organizācijas, tā sociālie partneri, tostarp no Latvijas. 19. februārī tiek plānota noslēdzošā EESC sesija un šobrīd tā ir saņēmusi pavisam 29 labojumus no dažādām ES valstīm, tostarp 24 labojumi parādījušies tieši no Latvijas un vienas organizācijas pārstāvja – Eiropas Kustības Latvijā prezidenta Andra Gobiņa. Tas arī izraisīja DB interesi un lūdzām komentēt iemeslus.

“Es neesmu nedz tabakas, nedz veselības aprūpes, nedz kontrabandas apkarošanas eksperts. Mani iesniegtie labojumi ir tieši saistīti ar to, ka komiteja nav ņēmusi vērā Eiropas Komisijas uzstādījumus un ekspertu ieteikumus, ko pamato ilggadēji pētījumi un milzīgs datu apjoms,” norādīja A. Gobiņš. Proti, Gobiņš EESC ir centies iesniegt EK sākotnējo Tabakas direktīvas tekstu vai metu.

Piemēram ir EESC teksts: “...atbalsta Tabakas nodokļu direktīvas pārskatīšanu, atzīstot nepieciešamību pielāgot akcīzes nodokļu regulējumu tirgus attīstībai, jauniem produktiem un sabiedrības veselības mērķiem, vienlaikus uzsverot, ka reformai ir jābūt samērīgai, paredzamai un ekonomiski ilgtspējīgai.” A. Gobiņš aiz vārdiem “sabiedrības veselības mērķiem” tekstu kardināli maina: “... kā arī jaunākajiem panākumiem ES dalībvalstīs un ārpus tām, lai ierobežotu tabakas izstrādājumu lietošanu un to postošo ietekmi uz dzīvi un veselības aprūpes budžetu.” Pēc būtības visu iesniegto grozījumu jēga ir līdzīga. Proti, vairs nav jautājumu par reformas samērīgumu, paredzamību un ekonomisko ilgtspēju, kas reprezentē jebkura budžeta ieņēmumu sadaļu. Tā vietā Gobiņš piedāvā ierobežojumus un piesaisti veselības aprūpes budžetam, kas ir izdevumu sadaļā. Idejiski A. Gobiņš piedāvā domāt no otras puses. 

Var gribēt un nesaņemt (nodokļus)

Patiesībā šāds domāšanas veids prevalē jebkurā atkarību tēmā. Tas ir slikti un vislabākais ir aizliegt, bet ja nevar aizliegt, tad jāuzliek tik lieli nodokļi, ka nopirkt to neviens nevēlēsies. Tomēr, ja būs spiesti, tad pirks un maksās.Šādi es sapratu A. Gobiņa ieteikumus un tādēļ arī uzdevu viņam jautājums. Jautāts vai ir informēts par augošo tabakas izstrādājumu kontrabandu tepat Latvijā, A. Gobiņš uzsvēra, ka par to zina un Eiropas Komisijas dokumentos ir skaidras norādes ar to kā veiksmīgi cīnīties. “Ir nepieciešama starpvalstu sadarbība un kontrabandas apkarošanai jāizdala atbilstoši līdzekļi,” norādīja A. Gobiņš. 

Savukārt, par nejēdzīgu akcīzes celšanu viņš izteicās noliedzoši, norādot, ka EK eksperti jau iepriekš ir norādījuši nepieciešamos kritērijus. Zinām, ka EK pērn bija iecerējusi 140% lielu akcīzes nodokļa palielinājumu.Nelaime ir apstāklī, ka akcīzes nodoklis tabakas izstrādājumiem visās ES valstīs tāpat aug, tomēr līdz šim katra valsts to regulēja atsevišķi. Ja visiem vienlīdzīgi tiek uzspiesta vienāda politika, atmetot domas par samērīgumu, paredzamību un ekonomisko ilgtspēju – būs vēl sliktāk nekā šobrīd.

Pats A. Gobiņš sarunā ieteica apskatīt Ietekmes novērtējumu, kas pievienots priekšlikumam grozīt Tabakas akcīzes direktīvu (Impact Assessment accompanying the proposal for a revision of the Tobacco Taxation Directive), kā arī Eiropas Komisijas ieteikumus kontrabandas apkarošanai. Kā zināms papīrs pacieš visu un no šiem dokumentiem var noprast, ka attālinātā nākotnē kontrabandas cigarešu plūsmu izdosies apturēt, tomēr patlaban ir kā ir.

Pēdējie dati rāda, ka ir strauji audzis kontrabandas cigarešu apjoms, sasniedzot jau 23% tirgus, savukārt nelegālās e-cigaretes veido jau vairāk nekā 40% tirgus. Savukārt vairākās kategorijās dramatiski krīt akcīzes ieņēmumi – piemēram, pēc VID datiem aprēķinātais akcīzes nodoklis par elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamo šķidrumu, to sagatavošanas sastāvdaļu (e-šķidrumiem) 2025. gadā mazinājies par 28.5%, tabakas aizstājējproduktiem par 41.2%.

Proti, jau šobrīd veselības mērķi tiek apdraudēti, jo tirgus kļūst nekontrolējams. Nelegālie produkti nav pakļauti kvalitātes kontrolei, nav izsekojami, netiek aplikti ar nodokļiem.Iznākumā turpinot celt nodokļus bez jēgas un samēra tos vienkārši var nesaņemt, bet smēķēt turpinās nelegālos produktus, kas nozīmē, ka veselības riski sabiedrībai paliek, bet naudas ārstniecībai vairs nav. Kopsavelkot EESC darba grupas pozīcija ir sabalansēta, fiskāli piesardzīga un tirgus stabilitāti vērā ņemoša. Tā atbalsta veselības mērķus, bet ievēro arī nodokļu kāpuma riskus, jo sevišķi uzsverot nelegālo produktu tirdzniecības ietekmi, iespējamos fiskālos zaudējumus un tirgus kropļojumu kopumā.  

A. Gobiņš koncentrējas tikai uz veselības mērķiem, ignorē nelegālās tirdzniecības ietekmi, cerot uz veiksmīgu apkarošanu augošas intereses apstākļos, fiskālos zaudējumus un tirgus kropļojumus. Vienīgā piebilde ir, ka EK ir priekšraksti kā ar kontrabandas ķezu tikt galā.