Lauksaimnieku, mežsaimnieku, kā arī dažādu kravu pārvadātāju, uzņēmēju organizāciju iebildumus pret 2025. gada 3. decembrī Saeimā nobalsotājiem grozījumiem Autoceļu lietošanas nodevas likumā skatīs Saeimā atkārtoti, jo Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs tos neizsludināja, prasa otrreizēju caurlūkošanu.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 14.janvārī atbalstīja grozījumus Autoceļu lietošanas nodevas likumā, kas paredz autoceļu lietošanas nodevas jeb vinjetes kravas automobiļiem virs 3,5 tonnām palielināt no šā gada 1. marta, savukārt vinješu likmes kravas auto no 3,001 līdz 3,5 tonnām šogad saglabāsies 2025. gada līmenī.

Skaudra situācija

„Paldies Valsts prezidentam, ka ļoti rūpīgi vēro notiekošo likumdošanā, turklāt aptverot visas sfēras. Saprotams, ka valsts budžetā trūkst līdzekļu un cīņa par finansējumu savam resoram ir paliekoša, taču ir prioritātes. Uzdāvināt lauksaimniekiem augstākas izmaksas, kaut viņi jau būtībā trešo gadu pēc kārtas atrodas ļoti sarežģītos apstākļos ne jau savas neizdarības dēļ, bet gan klimatisko apstākļu dēļ, nešķita likumsakarīgi,” kopējo situāciju analizē Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņš savu sacīto skaidro ar to, ka, paaugstinot nodokļu slogu, tiks sadārdzināta Latvijas lauksaimniecības produkcija, tās pārvadājumi un līdz ar to arī to realizācijas cenas. „Laikā, kad ir nepieciešama autonoma savas lauksaimniecības produkcijas ražošana un patērētāji Latvijā vēlas iegādāties pašu zemē ražoto pārtiku lētāk, tas ir netālredzīgi, lai neteiktu skarbāk,” uz jautājumu par autoceļu nodevas paaugstināšanai izvēlēto brīdi atbild R. Feldmanis. Viņš uzsver, ka autoceļu tīkla lietošanas nodevas apmēra būtiska palielināšana ir sitiens vietējiem lauksaimniekiem. 

„Dīvaina situācija, kad augustā – septembrī teju visi politiskie spēki saprot, ka lauksaimniekiem 2025. gads ir trešais nelabvēlīgākais gads, tādēļ ir jāmeklē risinājumi, lai virkne zemnieku varētu turpināt pastāvēšanu, nevis runāt par kaut kādu strauju izaugsmi, bet valsts budžeta kontekstā jau tiek palielinātas produkcijas transportēšanas izmaksas,” tā R. Feldmanis. Viņš norāda, lauksaimnieki bieži vien tikai šķērso maģistrālos vai reģionālos ceļus, bet pārsvarā pārvietojas pa autoceļiem lauku apvidū, šo ceļu kvalitāte dažkārt pat sadragā lauksaimnieku autotehniku.  Esot maldīgi uzskatīt, ka šīs nodevas paaugstināšana skar 100% vienādi ražotājus kā Latvijā, tā arī ievesto (importēto) preču ražotājus no ārvalstīm. „Ir pavisam citas izmaksas, ja pienu savāc ik dienu no zemniekiem un brauc pa tiem ceļiem, kādi tie ir, un pavisam cita situācija, ja fūre uz Latvijas veikaliem piegādā tos pašus piena produktus no ārvalstīm,” uzsver R. Feldmanis. Viņaprāt, Saeimai ir jāpārskata 3. decembra plenārsēdē akceptēto likmju apmēri, lai kravu pārvadājumus nesadārdzinātu vai lauksaimniekiem tos atceltu pavisam, jo darbība notiek ik dienu. „Jāskatās nevis šauri viena resora ietvaros, kur iegūt naudu, bet kopainā, kur rodas nauda, kā mūsu uzņēmējs, lauksaimnieks spēs nopelnīt,” tā R. Feldmanis.

Konkurētspējas cena

Paaugstinātās autoceļu lietošanas nodevas un ceļu apjoms, par kuriem attiecīgās nodevas jāmaksā, būtībā samazinās to ienākumu apjomu, kāds paliks pašu lauksaimnieku un mežsaimnieku maciņos. „Brīvas preču kustības apstākļos paaugstinātas pārvadājumu izmaksas nāksies segt pašiem lauksaimniekiem, mežsaimniekiem, jo tirgus cenu viņi ietekmēt nespēs— tas nozīmēs vēl mazāku ienākumu apjomu, un daudziem būs jautājums par tālāko saimniecisko darbību, jo īpaši, ja iepriekšējos gados uzkrātās peļņas apjoms jau būs patērēts klimata radīto seku pārvarēšanai - izdzīvošanai,” tā R. Feldmanis.  

Visu rakstu lasiet 13.janvāra žurnālā Dienas Bizness!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.