To paredz Ministru kabinetā atbalstītie darba grupas izstrādātie publisko iepirkumu sistēmas reformas grozījumi Publisko iepirkumu likumā. Lai tie stātos spēkā, ir nepieciešams Saeimas akcepts. Sagaidāms, ka izmaiņas publisko iepirkumu sistēmā sāks pakāpeniski darboties jau no 2026. gada.

Dominē ES sliekšņa darījumi

“Latvija atteiksies no pašlaik esošajiem nacionālajiem publisko iepirkumu sliekšņiem, tos pielīdzinot Eiropas Savienības noteiktajiem publisko iepirkumu sliekšņiem –  attiecīgi preču un pakalpojumu iepirkumos – no pašreizējiem 10 000 eiro līdz 143 000 eiro, savukārt būvdarbu iepirkumos – no 20 000 eiro līdz 5,538  milj. eiro,” skaidro Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs Artis Lapiņš. Viņš norāda, ka no vienas puses šāda iepirkumu robežcenas sliekšņa būtiska paaugstināšana it kā maina situāciju, taču 2024. gadā lielais iepirkumu apjoms  8,6 miljardu eiro apmērā tika veikts, piemērojot ES procedūras un attiecīgos robežcenu nosacījumus. Savukārt tā dēvētajos zemsliekšņa iepirkumos (10 000 eiro precēm un pakalpojumiem un 20 000 eiro būvdarbiem) līdz ES noteiktajam kopumā 2024. gadā līgumsumma bija tikai 454 milj. eiro. Savukārt pēc līgumu skaita apmēram 70% bija tā dēvētajā zemsliekšņa procedūrā. 

“Finansiāli būtiskākie iepirkumi pērn tika veikti ES iepirkumu sliekšņu līmenī, bet lielākā administratīvā slodze ir bijusi tieši zemsliekšņa procedūru iepirkumos,” skaidro A. Lapiņš. Viņš gan piemetina, ka ik gadu vidēji publisko iepirkumu procedūrā tiek veikta preču un pakalpojumu iegāde par aptuveni 5,2- 5,4 miljardiem eiro, bet 2024. gads ir izņēmums, jo tajā kopējo iepirkumu summu būtiski paaugstināja Rail Baltica būvdarbu iepirkuma līgums par pamattrases būvniecību ar kopējo summu 3,7 miljardi eiro. “Tā ir noslēgto līgumu robežsumma, bet tā nav uzskatāma par reāli (faktiski) samaksājamo naudu,” skaidro A. Lapiņš. 

Visu rakstu lasiet 2.septembra žurnālā Dienas Bizness!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.