Kā liecina Eurostat dati, Valsts kancelejas publiskotie dati par darba samaksu un nodarbinātajiem valsts pārvaldē, kā arī Valsts kasē iesniegtie valsts pārvaldes iestāžu gada pārskati, tad piecpadsmit Latvijas valsts iestādēs (tostarp KNAB, Ekonomikas, Finanšu un Veselības ministrijā) 2024. gadā vidējais neto atalgojums uz vienu nodarbinātu štata vietu pārsniedza darbaspējīgo iedzīvotāju neto ienākumus vidēji Eiropas Savienībā (25,5 tūkstoši eiro). Daudzu Latvijas valsts iestāžu algas visumā atbilst ES vidējām, tikai Latvijas privātais sektors kaut kā netiek līdzi Latvijas valsts sektora ambīcijām.
Lai iegūtu datus par Latvijas valsts iestāžu darbinieku vidējo atalgojumu, tika izmantoti 2024. gada pārskati par faktiskajiem valsts iestāžu izdevumiem, kādi tie ir iesniegti Valsts kasē.
Jāatzīmē, ka vairākām iestādēm pēdējo divu gadu laikā mainījās nosaukumi un arī funkcijas. No 2024. gada 1. janvāra Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija ir Bērnu aizsardzības centrs. Valsts reģionālās attīstības aģentūra tagad ir Valsts digitālās attīstības aģentūra. No 2024. gada 1. jūlija mainījās Valsts vides dienesta un Vides pārraudzības valsts biroja padotība, tāpēc, iespējams, šo struktūru 2023. un 2024. gada dati nav savstarpēji salīdzināmi. Valsts kancelejas publiskotajos datos Satversmes tiesai ir norādīti ļoti atšķirīgi dati par štata vietu un nodarbināto skaitu. 2021. gadā Satversmes tiesai ir dotas 53 štata vietas un 2024. gadā - 55 štata vietas, bet 2023. un 2022. gadā - 8 štata vietas. 2023. gadā Satversmes tiesas atalgojumu izdevumu apjoma dalījums ar attiecīgā gadā norādīto štata vietu skaitu ir astronomiski liels. Tas netika ņemts vērā. Tas nozīmē, ka šajā rakstā publiskotie dati ir ar tikpat lielu precizitātes pakāpi, kāda ir valsts struktūru publiskotajiem datiem. No datu kopas tika izslēgti dati, kuros bija aizdomīgi lielas atšķirības par štata vietu un nodarbināto skaita lielumu viena gada ietvaros. Par visām valsts iestādēm ir izmantotas atskaites par valsts pamatbudžeta izpildi. Izņēmums ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kas tiek finansēta no sociālā budžeta, un Latvijas Banka, kurai ir ar valsts pamatbudžetu nesaistīti ieņēmumi.
Valsts iestāžu lielums
Latvijas valsts pārvaldes iestāžu lielums ir ļoti nevienmērīgs. 2024. gada 31. decembrī Ārlietu ministrijā bija 589 nodarbinātie, Finanšu ministrijā - 359 nodarbinātie. Savukārt Iekšlietu ministrijas administrācijā bija tikai 130 nodarbinātie, Kultūras ministrijas administrācijā - 107 nodarbinātie, bet Klimata un enerģētikas ministrijā – 90 nodarbinātie. Vienlaikus ir arī skaitliski ļoti nelielas valsts iestādes. 2024. gada 31. decembrī Nacionālajā kino centrā strādāja desmit personas, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojā - deviņas personas, Latvijas Sporta muzejā - sešas personas, bet Fiskālās disciplīnas padomē - četras personas.
Štata vietu izmaiņas
Kopumā Valsts kanceleja ir publiskojusi datus par 127 valsts iestādēm. 2023. gada 31. decembrī visās šajās iestādes kopā bija 49,9 tūkstoši štata vietu, bet 2024. gada 31. decembrī - 49,5 tūkstoši jeb par 0,57% mazāk. Gada laikā štata vietu skaits palielinājās 54 valsts pārvaldes iestādēs, 31 iestādē štata vietu skaits starp 2023. un 2024. gadu palika nemainīgs, bet 43 iestādēs štata vietu skaits samazinājās. Ievērojams štata vietu skaita palielinājums bija raksturīgs iestādēm, kuras tika izveidotas no jauna (Klimata un enerģētikas ministrija) vai reorganizētas (Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija), bet tas ir racionāli un loģiski. Ievērojami štata vietu skaits tika palielināts Latvijas Zinātnes padomē (+31,0%), Jaunsardzes centrā (+25,3%), Finanšu izlūkošanas dienestā (+24,3%), Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā (+21,7%), Sabiedrības integrācijas fondā (+16,7%), Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrā (+15,7%), Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (+13,0%), Konkurences padomē (+12,5%), Latviešu valodas aģentūrā (+12,5%), Aizsardzības ministrijā (+11,8%), Labklājības ministrijā (+10,7%), Valsts kasē (+10,3%) un Valsts kancelejā (+10,2%).
Par vairāk nekā 5% štata vietu skaits gada laikā samazinājās Valsts darba inspekcijā (-5,1%), Kultūras ministrijā (-5,3%), Maksātnespējas kontroles dienestā (-6,1%), Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā (-6,8%), Valsts kultūrkapitāla fondā (-7,7%), Valsts dzelzceļa administrācijā (-7,7%), Saeimā (-9,0%), Nacionālajā kino centrā (-9,1%), Valsts meža dienestā (-9,4%), Pārtikas un veterinārajā dienestā (-12,9%), Latvijas Sporta muzejā (-14,3%), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (-17,1%), Centrālajā vēlēšanu komisijā (-25,9%), Nodarbinātības valsts aģentūrā (-29,7%), Izglītības kvalitātes valsts dienestā (-37,8%) un Valsts izglītības satura centrā (-45,9%).
Vakantās štata vietas
2023. gada 31. decembrī visās valsts iestādēs bija aizpildīti 42,7 tūkstoši štata vietu, bet 2024. gada 31. decembrī – 43,1 tūkstotis štata vietu. 2024. gadā valsts pārvaldes iestādēm bija 12,9% neaizpildītu darba vietu.
Visu rakstu un plašu statistikas datu apkopojumu lasiet 2.septembra žurnālā Dienas Bizness!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
