Nefinanšu korporāciju (uzņēmumiem, kuru galvenā saimnieciskā darbība nav saistīta ar finansēm) Eiropas Savienībā (ES) peļņas daļa 2024. gadā bija 40,1%, kas ir par 1,6 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā gadā. 

Metodoloģija

Nefinanšu uzņēmumu peļņas daļu, par ko runājam, Eurostat definē kā bruto darbības rezultātu, kas dalīts ar bruto pievienoto vērtību. Šis ir rentabilitātes tipa rādītājs, kas parāda pievienotās vērtības daļu, kas radīta ražošanas procesā, atlīdzinot kapitālu. Proti, tas ir galvenais rādītājs tam, kā ienākumi tiek sadalīti ekonomikā. 

Praktiskais skaidrojums

Lai gūtu praktisku priekšstatu par rādītāju, Dienas Bizness lūdza ZAB Sorainen partnera nodokļu un muitas jautājumos, zvērināta advokāta Jāņa Taukača padomu. Pēc viņa teiktā, zema peļņas daļa nozīmē zemu peļņas maržu vai darbietilpīgu ekonomiku, savukārt augstāks skaitlis norāda uz augstāku peļņas maržu vai kapitāla intensīvu ekonomiku. “Augstāks skaitlis nozīmē, ka produkcijas ražošanai vajag vairāk iekārtu, kā arī darbaspēku, bet mazāks skaitlis, kā Latvijas gadījumā, - ka  vajag vairāk darbaspēka nekā kapitāla, lai saražotu to, ko mēs valstī ražojam,” tā J. Taukačs. 

ES vidējās svārstības

2004. gadā nefinanšu korporāciju peļņas daļa ES bija 40,4%. 2007. gadā tā sasniedza 42,1%, bet drīz pēc tam sekoja vairāki lejupslīdes gadi, kas 2012. gadā noveda pie zemākā reģistrētā punkta divu desmitgažu laikā - 39,5%. Pēc tam tā ir uzrādījusi neregulāru modeli, pieaugot no 40,2% 2020. gadā līdz 42,1% 2021.gadā, kam sekoja neliels kritums turpmākajos gados līdz 41,9% 2022. gadā, 41,7% 2023. gadā un vēl lielāks kritums līdz 40,1% 2024. gadā.“40,1% 2024. gadā ES nozīmē, ka no katriem 100 eiro, ko radīja ES nefinanšu uzņēmumi, aptuveni 40 eiro nonāca kapitālam (īpašniekiem, investoriem), bet pārējā daļa galvenokārt tika iztērēta darbaspēka izmaksām,” norāda J.Taukačs.

Kapitāla atdeves rekordisti

Starp ES valstīm augstākās peļņas daļas vērtības 2024. gadā bija Īrijā (74,9%), Maltā (56,4%) un Slovākijā (48,9%). Īrijas augsto vērtību var attiecināt uz lieliem ārvalstu īpašumā esošiem starptautiskiem uzņēmumiem, kas atrodas valstī un kuriem ir augsta kapitāla intensitāte. Vienkārši runājot, Īrijā ir veiktas pamatīgas investīcijas un kapitāls labi atgriežas investoru rokās.

Peļņas daļa nav sasniegusi ES grīdu

Zemākās peļņas daļas vērtības 2024. gadā bija Francijā (32,2%), Slovēnijā (33,4%) un Portugālē (34,5%). Toties Latvija ir valsts, kas gada laikā piedzīvojusi lielāko peļņas daļas kritumu ES valstu vidū – par 5,39 procentpunktiem. Tuvākais sekotājs ar negatīvo rādītāju – Rumānija (-4,17pp), nākamais Horvātija (-3,68pp). Latvijas nefinanšu uzņēmumu peļņas daļa 2024. gada nogalē sasniedza 35,62% atzīmi, daudz neatpaliekot no Francijas, Slovēnijas un Portugāles. Augstākie peļņas daļas rādītāji valstī bija 2015. gadā (45,04%) un 2021. gadā (45,41%). 

Darbaspēka izmaksas un nodokļi

Kā vienīgo iemeslu peļņas daļas kritumam Latvijā tiešā veidā var minēt darbaspēka izmaksu pieaugumu, kas vēl aizvien turpinās, tomēr tam ir iemesli. Valsts nodokļu sloga pieaugums pret IKP 2024. gadā bija otrais augstākais Eiropas Savienībā aiz Maltas, palielinoties no 33% 2023. gadā līdz 35,5% 2024. gadā, kas sadalās starp darbaspēku kā galapatērētāju un uzņēmējiem atsevišķās sadaļās. Galvenokārt inflācija skāra pirmās nepieciešamības preces un pakalpojumus, īpaši pārtiku, kas nozīmēja neatliekamu vajadzību celt algas. Vidējā bruto alga Latvijā auga par 9,7% iepretī krietni mazākai vidējai inflācijai – 3,3%. Proti, šajā gadījumā galvenais iemesls ir nevis lielāka skaita darbaspēka izmantošana, bet gan tas, ka darbaspēks strauji kļuvis dārgāks. Starp citu, izejas dati par 2025. gadu jau ir aptuveni zināmi. Vidējā inflācija, visticamāk, būs līdzvērtīga pērnā gada iznākumam, lai arī novembrī sasniedza 3,8%, bet vidējā alga augusi par 8,2%. 

Automatizācija un investīcijas

“Latvijā mums ir labas iespējas audzēt ekonomiku un uzņēmumu peļņu, automatizējot procesus un virzoties lielākas pievienotās vērtības virzienā,” saka J. Taukačs, piebilstot, ka 35% vērtā peļņas daļa šobrīd norāda uz lielu darbaspēka atalgojuma daļu vai arī uz zemāku ražīgumu uz kapitāla vienību. “Vajag veicināt kapitālieguldījumus, lai paaugstinātu ražīgumu,” norāda J. Taukačs. 

Apburtais aplis

Te gan jāpiebilst, ka darbaspēka atalgojuma izaugsmi lielā mērā veicina valsts nodokļu politika un vajadzētu salāgot nodokļu sloga pieaugumu ar ekonomikas izaugsmes tempiem. Piemēram, pašreizējie centieni apturēt pārtikas cenu pieaugumu, kas ir viens no noteicošajiem faktoriem prasībai pēc lielākas algas mazo algu grupā, ir, maigi sakot, izgāzušies. Šajā gadījumā nav pamata vainot atsevišķi ekonomikas ministru vai ministriju, kas uzņēmās sarunas ar lielveikalu ķēdēm un pat panāca mazcenas preču grozu izveidi. Sāls ir nodokļu politikā. Piemēram, tiek paredzēta degvielas akcīzes palielināšana ik gadu, un tas notiek vairāku gadu garumā, kas nozīmē cenu celšanos visā ekonomikas ķēdē, tostarp pārtikas tirdzniecības ķēdē, kur preču izplatīšana un loģistika veido nozīmīgu daļu no pašizmaksas. Augstās siltumenerģijas izmaksas Rīgā iepretī Tallinai vai Viļņai tāpat ir iemesls prasībai celt algas straujāk, jo tie ir pirmās nepieciešamības pakalpojumi. Iznākumā Lietuvā peļņas daļa pērn bija 41,58%, bet Igaunijā - 40,02%. Ar Latvijas rentabilitātes rādītāju 35,62% mēs investoriem reģionā izskatāmies mazāk pievilcīgi, bet tieši investīcijas ir faktors, kas situāciju var mainīt uz labo pusi. Ir izveidojies apburtais aplis, no kura jātiek ārā. 

DB analītika ir rakstu sērija, kuras mērķis ir viest skaidrību par ekonomikā notiekošo, balstoties uz pārbaudītiem un drošiem statistikas datiem. Tēmu izvēle pielāgota konkrēta laika aktualitātēm vai problēmām. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par DB analītika rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas Bizness.