Ažiotāža un fizisko personu vēlme ar ievērojamu rezervi nodrošināties gaidāmajai apkures sezonai būtiski palielinājusi pieprasījumu pēc kokskaidu granulām, ko vietējie ražotāji nav gaidījuši, rezultātā pieaugušas kokskaidu granulu cenas ne tikai Latvijā, bet arī daudzviet Eiropā.

Pēdējo 10 gadu laikā pasaulē pieprasījums pēc kokskaidu granulām ir pieaudzis apmēram četras reizes, jo fosilie energoresursi pakāpeniski tiek aizstāti ar atjaunojamajiem, tostarp siltuma un elektroenerģijas ražošanai tiek izmantota dedzināmā koksne – lielākoties kokskaidu granulas, arī kurināmā šķelda, briketes un malka. Latvija ir viena no lielākajām kokskaidu granulu ražotājvalstīm un eksportētājām. 

Pēc Krievijas invāzijas Ukrainā mainījās akcenti un daudzas Eiropas valstis (lai nefinansētu iebrucējus) atteicās no Krievijas gāzes piegādēm vai arī Krievija vienkārši pārtrauca piegādes, to motivējot ar pircēju nenokārtotiem maksājumiem (prasot norēķinus veikt rubļos). Rezultātā daudzās valstīs energostacijas samazināja Krievijas dabasgāzes patēriņu vai to pilnībā pārtrauca, cenšoties iztrūkumu kompensēt ar gāzes piegādēm no citām valstīm, bet vairākus (diversificētas) energoresursu veidus izmantojošās stacijas palielināja dedzināmās koksnes patēriņu. Vienlaikus ir noteiktas sankcijas, kuras liedz iegādāties un importēt dedzināmo koksni no Krievijas un Baltkrievijas. Tādējādi rodas laba augsne ažiotāžai un enerģētiskas koksnes cenu līmeņa ne tikai noturēšanai, bet pat tā paaugstināšanai, jo īpaši, ja pavasarī, kad noslēdzās apkures sezona, granulu un brikešu cenas iepriekšējos gados piedzīvoja kritumu, kas atkal, tuvojoties apkures sezonai, rāpās augšup. Jāņem vērā, ka ne tikai Latvijā iedzīvotāji ir tikuši aicināti mainīt savu siltumapgādes izejvielu, uzstādot granulu katlus. 

Ažiotāžas sekas

“Ažiotāža,” tā uz jautājumu, kāds ir galvenais cēlonis Latvijā nepieredzētajam kokskaidu granulu cenu līmenim un to pieejamības problēmām, atbild Latvijas biomasas asociācijas Latbio valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka fiziskās personas 2022. gada pavasarī atšķirībā no citiem gadiem vēlas iegādāties ievērojami vairāk granulu. “Ja iepriekš cilvēks savai mājas apsildei iegādājās, piemēram, divas tonnas kokskaidu granulu, tad šogad pērk divas reizes vairāk – tātad nākamajai un aiznākamajai apkures sezonai. Tas nekas cits kā papildu nodrošināšanās nav, kas ir ažiotāžas sekas,” skaidro D. Palejs. 

Latvijā strādā divu veidu kokskaidu granulu ražotāji – vieni, kuri ražo tā dēvētās industriālās (brūnās) granulas, kuras lielākoties patērē centralizētās siltumapgādes stacijas, un premium (gaišās) granulas, kuras patērē individuālo māju saimnieki. “Latvijā strādājošie premium granulu ražotāji šogad jau bija paredzējuši lielākus ražošanas un arī realizācijas apjomus, taču neviens negaidīja tik milzīgu pieprasījuma pieaugumu,” skaidro D. Palejs. Viņš norāda, ka industriālo granulu ražotājiem ir noslēgti līgumi par produkcijas piegādēm uz ārzemēm un to rīcībā ar līgumiem nesegtu granulu apjomu, ko papildus piedāvāt vietējā tirgū, nav.

Visu rakstu lasiet 28.jūnija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!