Saldētavas ēka ir pirmais piemērs šāda veida dzesēšanas telpas risinājumam koka būvniecības formā, tieši tāpēc būvniecības projektā gan celtniecības laikā, gan ēkas ekspluatācijas laikā cieši līdzdarbosies dažādu zinātnisko institūciju pārstāvji, uzkrājot zināšanas un datus daudz plašākam koksnes kā materiāla pielietojumam nākotnē lauksaimniecības ražošanas un noliktavu ēkās ar specifiskiem dzesēšanas temperatūras režīmiem produkcijas uzglabāšanai.

AS “Latvijas Finieris” valdes priekšsēdētājs Jānis Ciems uzsvēra, ka koka apbūves komplekss “Zābakos” apvieno vairākas funkcionalitātes: tā ir bērzu stādu noliktava-dzesētava, kas samazina gatavās produkcijas zudumus un nodrošina klientiem stādu saņemšanu viņiem vēlamajā laikā pavasara periodā, kā arī veido mūsdienīgu darba vidi kokaudzētavas darbiniekiem. 

“Zābaku” jaunais ēku komplekss var lepoties ar ilgtspējīgas būvniecības risinājumiem. Uz stādu dzesētavas ēkas jumta uzstādīti saules paneļi 565 m2 platībā. Plānots, ka tie saražos līdz 106 MWh elektroenerģijas gadā. Savukārt administratīvās un saimnieciskās ēkas pārklāj zaļie jumti, iekļaujot būves ainavā. Ēkās ir resursus taupoša ūdensapgāde un apkures sistēma. No jaunbūvēto ēku jumtiem savākto lietus ūdeni izmanto kokaudzētavas stādu laistīšanai. 

AS “Latvijas Finieris” saimniecības “Zābaki” vadītājs Jānis Aļļis uzsvēra, ka investīciju projekta ievaros ir  veikta ne tikai saldētavas- noliktava izbūve, attiecīgās infrastruktūras izveide, bet arī tai visa nepieciešamā aprīkojuma, tostarp kūdras pildāmas līnijas, sēšanas, kā arī kasešu mazgāšanas līnijas un apkures, ventilācijas sistēmu iegāde. “Savulaik stādaudzētavā tika izaudzēti 46 000 koku stādiņu, bet pašlaik jau 1.5 miljoni,” norādīja J. Aļļis. 

AS “Latvijas Finieris” valdes priekšsēdētājs norādīja, ka kokaudzētava “Zābaki” ir daļa no uzņēmuma apņemšanās kopt un attīstīt Latvijas auglīgo zemi un mežus. “Apvienojam zinātnisku izcilību ar praktisku un ilgtspējīgu mežsaimniecību, nodrošinot augstvērtīgus bērzu un melnalkšņu stādus. Šeit katra sēkla un stāds tiek aprūpēts ar atbildību, rūpību, zināšanām un skatu nākotnē,” tā J. Ciems. 

“Koksnes izmantošanas iespējas šodien ir būtiski jāpārskata un jāpaplašina, jo cita tik plaši pieejama ilgtspējīga un atjaunīgā būvniecības materiāla vienkārši nav. Stādu dzesētava ir lielisks piemērs tam, kā koksne aizvieto tradicionālos fosilās izcelsmes un ražošanā energoietilpīgos materiālus. Turklāt šīs masīvkoka konstrukcijas ir atkārtojami izmantojamas,” uzsvēra Meža un koksnes pētniecības institūta direktors Andrejs Domkins.

MARK arhitekti arhitekts Jānis Sauka norādīja, ka kompleksa pamatā ir tradicionāla lauku sētas plānojuma struktūra, kura piemērota stādaudzētavas funkcionālajā prasībām un papildināta ar nepieciešamajām tehnoloģijām. “Šis projekts ir izcils piemērs drosmīgai un inovatīvai pasūtītāja izvēlei – uzdrīkstēties izmantot pilnkoka konstrukcijas ne tikai kā arhitektonisku, bet arī funkcionālu pamatu ēku risinājumiem. Esam lepni, ka “Zābaku” stādu dzesētavas ēka ir kļuvusi par Baltijā unikālu pilotprojektu, kurā koksne tiek izmantota kā elpojošs un dzīvotspējīgs materiāls, kas pats veido nepieciešamo mikroklimatu bez papildus izolācijas,” tā J. Sauka. Savukārt J. Ciems piemetina, ka “Zābaki” ir platforma, kur skolēni, studējošie, politikas veidotāji, sadarbības partneri un sabiedrības pārstāvji var attīstīt izpratni par atbildīgu zemes izmantošanu, mežsaimniecību un koksnes nozīmi.